Zinātnieki nonākuši līdz atzinumam, ka mūsu prāta darbību un fizisko veselību nosaka triljoniem mikrobu uz mums un mūsos- mūsu mikrobioms (tas sevī iekļauj baktērijas, vīrusus, sēnes un vienšūnu arhebaktērijas).
Nu jau arī depresija, autisms un citas neirodeģeneratīvās saslimšanas (Parkinsona, Alcheimera, Hantingtona utml. slimības) tiek saistītas ar šīm sīkbūtnēm.
Labi zināms, ka tas, kā mēs jūtamies, ietekmē mūsu iekšas- kā jūtas vēders pirms eksāmena vai darba intervijas ir zināms, ne? Bet nu šī parādība tiek skatīta abos virzienos- arī tas, kas atrodas mūsu vēderos, ietekmē to, kā mēs jūtamies

Mikrobiomu veido arī ārējā vide, kurā mēs atrodamies- sākot no tā, kāda ir māju vide (siltums, smaržas, putekļi, tīrība, uc.), gan tas, ar kādiem mājdzīvniekiem mēs kopā dzīvojam, gan, ko ēdam un dzeram, gan ko elpojam, gan arī- ar ko kopā ikdienā laiku pavadām, par ko runājam ikdienā un kādā emocionālajā atmosfērā uzturamies

Japānā vairākas pētnieku grupas uzskata, ka stāv uz revolūcijas sliekšņa, atklājot “garastāvokļa mikrobus” jeb psihobiotiku.
Kiušu univesitātē Japānā laboratoriskos pētījumos tika atklāts, ka peles, kuras nekad nav bijušas kontaktā ar mikrobiem un to nav arī viņu vēderos, stresa situācijās uzražo divreiz vairāk stresa hormonu, nekā normālos apstākļos dzīvojošās.
Dr.Džeina Fostere, Kanādas neiropsihiatre atzīst, ka šīs esot jaudīgas ziņas visiem, kas pēta depresiju un trauksmi- ir atvērta kontakta izziņa starp mikrobioloģiju un mentālo veselību

ZarnuSmadzenesKādi ir skaidrojumi tam, ka galvas smadzenes varētu reaģēt uz baktērijām zarnās?

  • viens informācijas superlielceļš starp smadzenēm un zarnām ir klejotājnervs (nervus vagus), kas tos savieno
  • baktērijas saskalda ēdiena šķiedrvielas, pārveidojot tās par īso ķēžu taukskābēm, kas tad ietekmē visu organismu
  • mikrobioms ietekmē imūno sistēmu, kas, savukārt, ir saistīta ar smadzeņu darbību
  • parādās pat liecības par to, ka zarnu mikroorganismi varētu izmantot sīkas ģenētiskā koda daļiņas, sauktas mikroRNS, lai mainītu DNS darbību nervu šūnās

Korkas (Cork) universitātes slimnīcas profesors Ted Dinan, kas pēta depresijas slimnieku mikrobiomu, līdz šim atklājis, ka veselīgā zarnu mikroflorā mājo dažādība, pretstatā vienveidībai. Viņš gan neuzskata, ka zarnās slēpjas visas “zāles”, bet dzīvesveids, kas pavājina zarnu baktēriju daudzveidību, varētu depresijas attīstību veicināt. Piemēram, šķiedrvielām nabaga diēta dara mūsu trauslākus, nervozākus, neizturīgākus pret stresu

Kopsavilkumā:

  • mēs esot vairāk mikrobi, nekā cilvēki- ja skaita visas ķermeņa šūnas, tikai 43% esam mēs paši
  • pārējais ir mūsu mikrobioms, kas sevī iekļauj baktērijas, vīrusus, sēnes un vienšūnu arhebaktērijas
  • cilvēka genomā, kas ir cilvēka ģenētisko instrukciju kopums, atrodas līdz pat 20000 instrukcijas, sauktas par gēniem
  • bet visiem gēniem pievienojot mūsu mikrobiomu, kopsummā parādās starp 2 un 20 miljoniem mikrobiāli gēni
  • tas tiek saukts par otrējo genomu, un tā darbības kvalitāte tiek saistīta ar alerģiju, zarnu trakta iekaisumu, tuklumu, Parkinsona slimību, autismu un depresiju

Informācija veidota, balstoties uz James Gallagher rakstu
How bacteria are changing your mood

No visa šī BBC raksta manuprāt, būtiskākais, ir kārtējais prieks, ka zinātnieki beidzot caur sev ticamiem līdzekļiem jau atkal atklāj to, kas bijis pats par sevi saprotams. Piemēram, to, par ko ajūrvēda pārtikas ziņā runājusi jau gadu tūkstošiem- kā mēs caur ēšanu varam ietekmēt savu emocionālo stāvokli. Ko joga dara vēderam caur vingrošanu un organisma attīrīšanu. To, par ko mūsu senči dziedājuši, svētkos vijot ziedu vijas un izliekot meijas, tā enerģētiski attīrot telpu, un tādējādi- paši sevi. To, ka tas, kā izturamies pret savu ķermeni (ēdam, dzeram, vingrojam, atpūšamies utml.), tas, ko sev atļaujam domāt (apzinātība, savu domu pārvaldīšana) un kā jūtamies, ar kādiem cilvēkiem un kādā vidē izvēlamies būt, ietekmē to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi.
Līdzīgi zinātnieki ar ovācijām savulaik atklājuši fasciju un uz šiem atklājumiem balstītajiem faktiem beidzot atzīst- arī zinātniski- cilvēka augumu par vienotu sistēmu (wholistic bodymind), tādējādi beidzot apstiprinot, ka jogai, cigunam, dejai tiešām ir laba ietekme uz vispārējo veselību- gan fizisko, gan mentālo, gan emocionālo.
Aplausi zinātnei un pelēm! Prieks, ka pēc sarežģītu pētījumu rezultātu ieguves viņi beidzot atzīst to, kas līdz šim bijis vispārzināms!

Kas mani šajā rakstā ieinteresēja visdziļāk, ir pieminētais klejotājnervs

raksta autore –
Inese Ločmele
auguma psihoterapeite