Par Somatika

Somatikas skatpunkts- cilvēks ir vienota sistēma, kurā pastāvīgi mijiedarbojas fiziskais augums, jūtas un prāts. Lai pilnībā realizētu savu potenciālu un būtu kontaktā ar savu patieso spēku, būtiski ir iepazīt, līdzsvarot un atkal-apvienot visus šos resursus vienotā veselumā, kas mēs arī dabīgi esam

Kas ir somatika?

Tā ir joma, kas pēta un praktizē prāta un ķermeņa mijiedarbību, veicinot dziļāku iekšējās sajūtas apzināšanos. Tā ir pieeja, kā atgriezties pie sevis, izmantojot kustību un apzināšanās prakses, tādā veidā atgūstot balansētu mijiedarbību starp prātu, jūtām/emocijām un augumu

Terminu ‘somatics’ 1976. gadā ieviesa profesors Tomass Hanna, radot pamatu nu jau neskaitāmām metodēm, kas ļauj cilvēkiem apzināties ķermeni un caur to- atjaunot tā dabiskās funkcijas. Somatiku pārstāv dažādas uz ķermeni orientētas pieejas- Aleksandra tehnika, Feldenkrais metode, Grinberg metode, Trager pieeja, Open Source Forms, Body-Mind Centering, u.c.. Šīs metodes palīdz dziļāk izzināt savu augumu, uzlabot kustību kvalitāti un mazināt lieko spriedzi

Vēsturiskās tehnikas un metodes

Jēdzienu “soma” ap 1970 gadiem radījis Tomass Hanna (Thomas Louis Hanna, 1928-1990), bet vēl pirms viņa bijuši ķermeņorientētie psihoterapeiti, kas šo jau realizējuši. Pirmējie, kas nāk prātā, ir Vilhelms Raihs (Wilhelm Reich, 1897-1957), Aleksandrs Louens (Alexander Lowen, 1910–2008), Gerda Boisena (Gerda Boyesen, 1922–2005), un pēc viņiem- pasaulē pazīstamākie- Ida Rolf (Ida Pauline Rolf, 1896–1979), Mošē Feldenkraiss (Moshé Feldenkrais (1904–1984), Frederiks Aleksanders (Frederick Matthias Alexander, 1869–1955), Bonija Bainbridža Koena (Bonnie Bainbridge Cohen, 1941), Milton Trager (1908 – 1997), kā arī- Avi Grinbergs (Avi Grinberg, 1950)

Somatikas prakses caur pieredzi (experientally) sniedz iespēju labāk izprast, kā augums uztver un reaģē uz dzīves spriedzi un piedāvā praktiskas tehnikas, caur kurām šo transformēt. Tas ļauj pilnvērtīgāk atjaunoties, uzlabo kopējo labizjūtu un veido pieņemošāku un patīkamāku būšanu savā augumā, savās vistuvākajās mājās

Somatiskās psihoterapijas jomā tā ir koncentrēšanās uz somatisko pieredzēšanu (sajušanu ‘no iekšienes’), ietverot terapeitiskas un holistiskas prakses augumam. Tā tiecas izzināt un dziedināt mentāli emocionālas un fiziskas sāpes un traumas, izmantojot auguma apzinātību un apzinātu kustību

Dažas definīcijas-

“Somatika ir kustību izziņas un ķermeņa terapiju pieeja, kas uzmanību vērš uz iekšējām ķermeniskajām sajūtām, uz (prāta) uztveri un ķermenisko pieredzi”
“Somatiskajā terapijā tiek izzināts, kā augums pieredz un izpauž dziļi sāpīgas pieredzes, un pielieto ķermeņa- prāta dziedināšanas prakses, lai atgūtos no traumas” (Maureen Salamon, “Harvard Women’s Health Watch” galvenā redaktore)
“Augums nav mehānisks objekts, kas tikai reaģē un ārējiem stimuliem. Tas ir dzīvīgs dialogs un mijiedarbība ar apkārtējo pasauli” (Duesund & Skarderud, 2003, psihiatrijas jomas pētnieki)
“Somatika ir joma, kas pēta ‘somu’ (es, Inese, to tulkoju kā ‘augumu’), proti, ķermeni/augumu, kā to uztveram no iekšienes, izmantojot pirmās personas uztveri. Kad cilvēks tiek novērots no ārpuses – t.i., no trešās personas skatpunkta, tiek uztverts cilvēka ķermenis kā fenomens.
Šie divi atšķirīgie skatpunkti cilvēka novērošanai ir iekļauti pašā cilvēka uztveres dabā, kas vienlīdz spēj būt gan iekšēji paš-apzināta, gan ārēji apzināta būtība. Soma/augums, uztverta no iekšienes, ir kategoriski atšķirīga no ķermeņa uztveres nevis tāpēc, ka subjekts būtu cits, bet gan tāpēc, ka atšķiras uztveres režīms: tā ir tūlītēja propriorecepcija– maņu veids, kas sniedz unikālus datus” (Thomas Hanna, jēdziena “somatics” ieviesējs)

Kā somatika uzlabo dzīves kvalitāti?

Tā piedāvā praktiskas pieredzes, kas ļauj cilvēkiem atklāt dziļāku saikni starp ikdienas pieredzi, tās uztveri un savu ķermenisko/iekšējo pieredzi, tādējādi dodot iespēju veicināt prāta un ķermeņa integrāciju

Sevis apzināšanās (self awareness) un stresa mazināšana

Somatikas pieeja caur tās praksēm māca pievērst uzmanību iekšējai pieredzei– elpošanas kvalitātei, muskuļu spriedzei, ķermeņa stāvoklim, kā arī tam, ko domājam un ko izjūtam. Šādā veidā somatikas prakses palīdz apzināti pārvaldīt, balansēt šīs savas izpausmes, un tādējādi- mazināt ikdienas spriedzi un atgūt iekšējo mieru- kad ķermenis un prāts sadarbojas saskaņoti, emocionalitātei ir labs pamats būt līdzsvarotai

Brīvība augumā un kustību prieks

Mūsu ikdienas ieradumi, kas rada muskuļu sasprindzinājumu, ar laiku var radīt arī kustību ierobežojumus (vecumā pēc 40 šo vieglāk saprast;). Somatikas prakses gandrīz nemanot dod iespējas atklāt vieglākas un dabiskākas kustību iespējas, tādā veidā uzlabojot arī stāju, elastību un kustību brīvību, un šādā veidā- ienesot auguma pieredzē vairāk viegluma un prieka.
Somatikas pieeja dod iespēju mainīt uztveri no “ķermenim pievēršu uzmanību tad, kad tas sāp” uz to, kā es sevi pieredzu savā fiziskumā, un tajā ir ne tikai sāpes, bet arī prieks, aizkustinājums, organiska grācija un dabiska, bet ikdienā bieži vien noliegta- pašcieņas un līdzvērtības izjūta, kas ir mūsu ‘tiesības kopš dzimšanas’ (birthright)

Emocionālā izpratne un dziedināšana

Caur augumu mēs piedzīvojam emocijas un tādējādi arī vieglāk tās apzināties– saspringums plecos, saspringti žokļi, smagums krūtīs vai sažņaudzies vēders ir emocionālo stāvokļu atspulgs. Somatikas metodes palīdz apzināt, izzināt un atbrīvot šos sasprindzinājumus- mazinot augumā spriedzi, mazinās arī emocionālā spriedze.
Somatikas prakses ir vienkāršas un apgūstamas un pielietojamas ikdienā- pielietojot auguma apzinātību ikdienā ar laiku iespējams radikāli uzlabot savu emocionālo pašizjūtu

Dzīve ‘šeit un tagad’

Apzinātība ir somatikas stūrakmens. Apzinoties augumu, mēs mācāmies būt klātesoši– sajust šī brīža sajūtas, pieredzēt kustību, elpu, mirkli un situāciju, kurā atrodamies. Šī apzinātība atver durvis uz līdzsvarotāku un pilnvērtīgāku dzīvi.
Bieži vien apzināšanās, ka piem., esošās emocijas nav adekvātas šī brīža situācijai- ka tās balstās uz pagātnes asociācijām, ne esošo realitāti ‘šeit un tagad’, palīdz mums arī adekvātāk uztvert realitāti un- reaģēt uz notiekošo. Principā, caur apzinātību mēs spējam uzņemties atbildību pār situāciju, pieņemt adekvātus lēmumus un veikt atbilstošas rīcības

Ceļš uz personīgo izaugsmi

Kad apzināmies augumu, mēs atveram iespēju jauniem skatpunktiem un perspektīvām. Caur somatika praksēm mums ir iespēja rast dziļāku saikni ar savu autentisko identitāti, atgūt adekvātu pašvērtējumu un atklāt jaunus fiziski/emocionāli/mentālos ierobežojumus un iespējas

Atbalsts dziedināšanas procesā
Fiziskās traumas un emocionālais stress atstāj pēdas mūsu augumā. Somatikas prakses sniedz drošu telpu šīm pieredzēm, veicinot kustību kvalitātes atgūšanu, stājas uzlabošanu, iekšējo saspīlējumu mazināšanu un vispārējās veselības atjaunošanu. Caur mūsu prāta-jūtu-ķermeņa sadrumstalotības savākšanu vienotā veselumā. Vārdiem ‘veselums’ un ‘veselība’ ir viena sakne

Skatpunkts uz augumu-

nevis ir kāds, kuram pieder augums (“mans augums”, “es savā ķermenī sajūtu šo”), bet gan- es esmu augums.
Šāds skatpunkts noņem sašķeltību sevis uztverē un dod iespēju uzņemties pilnīgāku atbildību par sevi un savu dzīvi.
Kā to saprast?
Esmu dzirdējusi jauniešus sakām “mana smadzene izdomāja šo” vai “mans ķermenis noreaģēja uz šo šādi”. Šāda veida uztvere, domāšana un izteikšanās liek justies, ka ir kāds, kurš ir, savā ziņā ‘upuris’ tam, ka smadzene vai ķermenis kaut ko sadarījis (un es- neko!;).
Mūsdienu tik fragmentētajā pasaules uztverē šis var likties ļoti normāli, bet no terapeitiskā skatpunkta, atzīstiet- ir diezgan …šizofrēniski. Somatikas praktiķu aicinājums ir uztvert sevi kā vienotu veselumu, minētos izteicienus pārfrāzējot apmēram šādi: “Es to uztvēru šādi” un “es fiziski sajutos šādi”. Kad mēs uztveram sevi kā vienotu, nedalāmu veselumu, mēs spējam uzņemties atbildību pār savām domām, savām rīcībām, savām sajūtām, tās pārvaldīt, un- apzināti veidot savu dzīvi- tagadnē pieņemtajos apzinātos lēmumos balstās mūsu nākotne

Kopumā somatikas pieeja un prakses piedāvā ceļu uz dziļāku, pilnvērtīgāku pašizziņu, veselīgākām attiecībām starp prātu un ķermeni. Citiem vārdiem- pilnvērtīgāku un sulīgāku dzīves kvalitāti. Tā palīdz pāriet no ‘dzīves izpildīšanas’ stāvokļa uz šīs savas vienīgās dzīves pieredzēšanu ar visu savu būtību klātesošā viengabalainībā

Lasīt tālāk- par procesu