“It is no measure of health to be well adjusted to a profoundly sick society” jeb
“Būt labi pielāgotam izteikti slimai sabiedrībai nav veselības rādītājs”
Jiddu Krishnamurti

Pamattrauma (Base Trauma)

…ir par pielāgošanos cilvēku pasaulei, sociumam…

Pamattrauma rodas audzināšanas rezultātā …brīžos, kad no mums ir prasīts būt tiem, kas mēs neesam, un tas ir apbrīnojams smagums mazam bērnam. Socializēšana ir pamattraumas radīšanas neizbēgams process…

Pamattraumas radīšanas apstākļi un iespējamības:

• atmosfēra, kurā augām,
• mūsu vecāku/aprūpētāju ieradumi jeb paterni, ko nemanot ieguvām no viņiem,
• katru reizi, kad nebijām laicīgi pabaroti, aprūpēti, samīļoti, kā mazuļi mēs to izjutām kā izdzīvošanas, eksistenciālas bailes,
• audzināšanas rezultātā mēs esam padarīti paredzami (vs spontāni) un …manipulējami,
• jāņem vērā, ka piejaucēšana/pielāgošana sabiedrībai bieži vien nāk kopā ar mīlestību… Nav jau tā, ka ieradumus, paternus mums deva aiz ļauna prāta…

Pamattraumas izpausmes

= bodyless jeb augums ir otršķirīgs vai pat nebūtisks. Tas tiek uzskatīts par rīku vai izpildorgānu prātam.
= idejas valda pār mums– kādam man būt, kādai būtu jābūt, kas, kā jādara, ko drīkst, kā nedrīkst, utml.. Un kad idejas valda pār mums, sava personīgā, autentiskā sevis jušana tiek nolikta maliņā.
Dažkārt- kā tā, kas traucē.
Un mēs attālināmies paši no sevis, no ieklausīšanās, uzticēšanās sev, tādējādi arī- no pamatpārliecības (basic confidence) un iekšējās drošības izjūtas, kuru tad vēlāk meklējam visa mūža garumā…

Pamattrauma spēcina iespējas nākamajām traumām,

jo izveido bāzi:

• nebūt kontaktā ar savu enerģiju un tās izpausmēm,
• izvairīšanos no bailēm un citām jūtām tā vietā, lai atļautu sev tās just, ņemt tās kā suflieri izvēlēm un kā spēcinājumu vs vājumu,
• gribas sa-laušanai, kas noved pie iekšējā vājuma (vs spēka) un manipulējamības

Mēs varam pamattraumai pretoties vai pakļauties.
Mūsu reakcija uz to, kas notika, var turpināt būt kā trauma- neviens mums to vairs nenodara; šodien to nodarām sev paši… Caur dzirdēto noniecinošo frāžu teikšanu pašam sev tagad, caur neieklausīšanos sevī tāpat kā to darīja Tas cilvēks, utml..

“Trauma ir dāvana,
ja mēs zinām, kā to pielietot”
(Avi Grinberg)

Pamattrauma sašķeļ mūsu viengabalainību

un tas liedz atgriezties vienotā veselumā, īstā, dabiskā spēkā. Kā smagas rētas, kuras nedzīst, un liek ciest ik dienu. Auguma stratēģija ir atgriezties veselumā, bet pamattraumas plaisas tiek paplašinātas ar katru retraumatizāciju, un neļauj to realizēt

Pamattrauma dod bāzi specifisko traumu pieredzei.
Specifiskas traumas rodas pēc pamattraumas, balstoties uz jau radīto. Un tās palielina jau esošo (viengabalainības) sašķeltību.

Piemēri: pirms 20 gadiem mani nodeva; līdz šim būšu sakrājusi veselu rindu ar nodevējiem = retraumatizēšanās.
Piem., ja man ģimenē ierasts pakļauties un nerunāt pretī, tad specifiskas traumas iespēja ir situācijās, kad pakļāvos, nepastāvēju par sevi- nerunāju pretī.
Vai piem., ja ģimenē ierasts neieklausīties otrā līdz kamēr tas bļauj, es no tā secinu, ka nepieciešams ātri krist histērijā, lai manas robežas tiktu saklausītas.
Piem., ja šādi divi satiekas attiecībās, abi tiek re-traumēti: klusētājs nesaprot, kādēļ viņa robežas netiek cienītas, jo histēriķis gaida bļaušanu no otra- tikai tas norāda uz skaidru robežu, savukārt, histēriķis nejūt, ka viņu mīl, jo otrs nerāda savas robežas (‘nav emocionāls’)

Grinberg metodē

darbs notiek caur atbildības uzņemšanos pār savām izvēlēm, savu dzīvi- “es to sev izdarīju = es spēju iemācīties to pārstāt darīt (undo)”.
Grinberg metodē, ja darbs nav vērsts uz tikai un vienīgi fizisko aspektu (piem., atkopšanos no fiziskas traumas), parasti skar arī pamattraumas aspektus. Jo tur sākas ieradumu saknes. Un Grinberg metode strādā ar ieradumu jeb paternu apzināšanos un to pārvaldīšanu

Ja vēlamies apcerēt savu pamattraumu –

viens no vienkāršākajiem pirmajiem soļiem- atceries un apceri sekas un sodus, ja/kad atteicies pielāgoties- par ko un kādi tie bija?

Pielāgošanās ir ieradums izvairīties no sāpju un baiļu pieredzes.
Nepilnīga pielāgošanās sociumam dod iespēju palikt individualitātei. …Būt kaismīgam, dzīvam, baidīties, sajūsmināties, brīvam, būt neizprotamam, … būt autentiskam

Tēmas turpinājumā-

ievads tēmā no Grinberg metodes® skatpunkta
Nākamās tēmas: nevērība un pamešana novārtā | atslēgšanās/disociācija| bailes, šausmas | dusmas, niknums | skumjas | griba kā būšana vienotā veselumā

Šim rakstam ir plāns radīt vairākus turpinājumus, kas izklāsta šo tēmu detalizētāk
bet
atceramies- lasīt un gūt informāciju ir vērtīgi, bet “trying to understand trauma is weak” jeb “saprast traumu ir vāji”. Ja jūti, ka vēlies izstrādāt savu traumas pieredzi, gatavojies uz pacietīgu, ilgu, sirsnīgu un kaismīgu procesu caur augumu. Latvijā pieejamie Grinberg metodes praktiķu kontakti sastopami te

Lasi plašāk par Grinberg metodes® procesu, sesijām

Lasi plašāk par pirmajām Latvijā Grinberg metodes® profesionālajām mācībām

Par raksta autori, Inesi Upi, somatiskās psihoterapijas speciālisti, sertificētu Grinberg metodes® praktiķi un pasniedzēju