Kad dēlis saplīst,
vai tas paliek tas pats dēlis vai 2 dēļa daļas?

Disconnection jeb atvienošanās/atdalīšanās

Atslēgšanās ‘no sevis’, kontakta zaudēšana jeb …drīzāk- veseluma zaudēšana. Stāvoklis, kurā mēs samazinām vai pārtraucam kontaktu ar tiešo pieredzi- prātu/apzināšanos noslēdzam no auguma, jūtām, vajadzībām, impulsiem, apkārtējās vides, citiem cilvēkiem vai pašas dzīves realitāti.
Atslēgšanās- jebkas, kas liek mums aiziet prātā, zaudējot auguma uzmanību (body attention), sevis sajušanu, zaudējot viengabalainību

Tā ir aizsardzības reakcija,

kas kādreiz bijusi nepieciešama izdzīvošanai, izturēšanai. Centieni nebūt klātesošiem, kamēr ar mums notiek notiekošais- ignorēt, nejust, neapzināties.

Ja reakcija nav apstādināta, tā var radīt ieilgušu ieradumu jeb hronisku vienaldzību, savas gribas zaudēšanu, padošanās izjūtu

Funkcijas:

A) pasargāt no pārāk intensīvas pieredzes, kas līdzi nes šausmu bailes, kaunu, niknumu, kuru tad atdalām no pieredzēšanas, jo nav iespējams to turēt.
Vēlāk (un arī hroniski) to var just kā tukšumu, nejūtīgumu, miglu galvā, attālinātību, sajūtu, ka dzīve notiek ‘caur stiklu’,

B) saglabāt funkcionēšanu: krīzes laikā, negadījumā, kara situācijā, smagas slimošanas laikā. Atslēgšanās ļauj paveikt nepieciešamo,

C) samazināt iekšējo konfliktu: niknumu pret mīļoto, vēlmi aiziet no attiecībām, skaudību, seksualitāti, vajadzību pēc palīdzības, …

Ko darām, lai atslēgtos?

Nepārtraukti domājam, overthinkojam, steidzamies, pārstrādājamies, novēršam uzmanību, sasprindzinām acis, …
Un ko darām ar elpu? Samazinām tās plašumu, vieglumu, jaudu, tā samazinot gan notiekošā intensitāti, gan arī …paši sevi

Kas būtiski–

apzināties brīdi, kad krīze ir beigusies! – un spēt atslābt un atgriezties realitātē. Diemžēl, mūsdienās šis noslēguma/noslēgšanas moments var palikt otrā plānā, un inercē mēs varam palikt tai pašā diskonekcijas stāvoklī arī, kad Tas Notikums ir beidzies un pasaulē iestājies miers…

Jo vairāk spējam būt kontaktā ar dažādām pieredzēm un jūtām, jo mazāk nepieciešama atslēgšanās.

Sākotnēji un funkcionāli šī ir aizsardzība, bet vēlāk tā var kļūt par ieradumu bez pamata, kas rada atslēgšanos arī no prieka, mīlestības, baudas, radošuma un dzīvīguma.

Ikdienas atdalīšanās praktizēšana ir arī pazušana telefonā, skrollēšana, iegrimšana darbos, spēja nedzirdēt, neievērot, nejust, …

Mēs atdalāmies arī, kad vainojam citus– mūsu uzmanība ir uz āru, uz citiem, ne uz sevi, savu atbildību par savu izvēlēto reakciju uz notiekošo

Grinberg metodē

tiek uzskatīs, ka diskonekcija jeb atdalīšanās ir arī tad, kad mēs esam ieinteresēti tikai runāt un apspriest traumu- kad esam bodyless – atdalījuši savu uzmanību no veseluma, pieredzes, auguma.

Ikdienas situācijās mēs turpinām šo ieradumu ‘trenēt’-
– mūsdienās acis ņem vairāk uzmanības, nekā sajušana, jušana. Tā ir arī mega kontroles un stresu vieta. Paņem minūti (tā biežāk) un palūkojies tālāk, pavēro kopainu, dod mirkli apzināties vidi, kurā esi, ne tikai to, kas prātā notiek,

– konstanti turot mērenā saspringumā savu kaklu, mēs bloķējam plūsmu uz/no galvas un dodam sev iespēju atvienoties no augumā notiekošās enerģijas, radot mikro (vai lielāku) sastingumu (tādu neapzinātu un pavisam nevajadzīgu freeze pieredzi). Kad skatāmies telefonā, kad strādājam pie datora- pieķeram momentus- īstenībā, mēs varam skatīties, domāt un strādāt ar atslābinātāku, brīvāku, kustīgāku kaklu… Un vēl ieelpot augstu krūtīs, sajūtot, kā spranda un kakls kustas elpā- izplešas un atslābst…

Atceramies- arī mēs pulsējam kā viss dabā- izplešamies un saraujamies, un atkal izplešamies… Sastingt, atslēgties ir dabīgi tikai īsos momentos. Pēc tam ir dabīgi atslābt. Un pieaugušamībā, civilizētā sabiedrībā īstai, pamatotai diskonekcijai, bieži vien pat nav pamata.

Avi Grinbergs bieži vien piemin faktu, ka mēs neesam mācīti, kā intensīvās situācijās būt savienojumā, un iziet no situācijas spēkā. Tās ir tās dabīgās zināšanas, ko mēs atgriežam augumā Grinberg metodes sesiju procesos

Šis ir viens no vairākiem rakstiem rakstu sērijā, kas izklāsta šo tēmu detalizētāk
bet
atceramies- lasīt un gūt informāciju ir vērtīgi, bet “trying to understand trauma is weak” jeb “saprast traumu ir vāji”. Ja jūti, ka vēlies izstrādāt savu traumas pieredzi, gatavojies uz pacietīgu, ilgu, sirsnīgu un kaismīgu procesu caur augumu. Latvijā pieejamie Grinberg metodes praktiķu kontakti sastopami te

Traumas seriāla iepriekšējie raksti:

#1 ievads tēmā no Grinberg metodes® skatpunkta | #2 Pamattrauma | #3 Nevērība (neglect)

Tēmas turpinājumā-

Nākamās tēmas: bailes, šausmas | dusmas, niknums | skumjas | griba kā būšana vienotā veselumā

Lasi plašāk par Grinberg metodes® procesu, sesijām

Lasi plašāk par pirmajām Latvijā Grinberg metodes® profesionālajām mācībām

Par raksta autori, Inesi Upi, somatiskās psihoterapijas speciālisti, sertificētu Grinberg metodes® praktiķi un pasniedzēju