Kad vasarā iznesu istabas augus ārā, pagalmā, tie saņem lietu, vēja purināšanu jeb- kustību, tie apput ar ziedputekšņiem, dažkārt kāds kaut kur apdeg saulē. Tiem nenākas viegli. Bet rudenī tie vienmēr jūtas enerģiskāki, nekā pirms iznešanas ārā. Tiem ir gan brūces no piedzīvojumiem, gan daudz jaunu dzinumu. Tie ir piedzīvojuši bailes, ko nesaņem iekštelpās.

Bailes Grinberg metodē^® tiek uzskatītas par dzinuli dzīvot.
Bailes ir apjausma, ka esmu mirstīgs,
un apjausma- ka es vēlos dzīvot!

Šausmas

pārstāv vajadzību būt un palikt dzīvam.
Sajūta kā mirklī pirms nāves vai- ka tūlīt miršu. Meža dzīvnieki šausmu mirkļus pieredz katru dienu- tā ir ikdiena- saklausīt bīstamas skaņas, bēgt bailēs un izdzīvot. Un tas viņus briedina un ļauj izaugt, regulāri pieredzot “es izdzīvoju” izjūtu.

Šausmu bailes ir dabīga un nepārtraukta plūsma- tā ir visu laiku mūsos plūstoša enerģija- pateicoties tai mēs esam vēl dzīvi, izdzīvojuši- sākot no rokas straujas atraušanas no uguns līdz katastrofu pieredzēm

Šausmu bailes mobilizē izdzīvošanas enerģiju–

šīs jūtas aktivizē bāzes reakcijas:
– bēgt,
– cīnīties,
– sastingt,
– pakļauties.

Sesijās visbiežāk ar cilvēkiem izstrādājam sastingšanas un pakļaušanās reakcijas, jo tiem, kas šausmās spēj samobilizēties bēgt vai cīnīties, nav nepieciešama terapija, vismaz ne par šo tēmu;)

Dabīgā, veiksmīgā reakcijā

uz šausmu bailēm, augumā samobilizējas milzu jauda, lai cīnītos vai aizbēgtu

Uztvere var sašaurināties–

tā var koncentrēties tikai uz draudiem. Tas palīdz ārkārtas situācijās, bet pēc tam nepieciešams spēt atslābt, iztrīsēt, izraudāt, utml.- izreaģēt līdz atslābumam. Ja tas nenotiek, pastāv iespēja pēc kāda laika just trauksmi, un ja ļaujam ieilgt un neizstrādāt notikušo, tas var uzkrāties un radīt trauksmes lēkmes, panikas lēkmes, kas ir tikai un vienkārši auguma mēģinājums izreaģēt uzkrāto

Aizsargājoties

no pārāk liela pārdzīvojuma- kad šausmas ir intensīvas, mēs varam reaģēt:
– atsvešinoties, atslēdzoties/disconnect no auguma viengabalainuma,
– uzradot nejūtīgumu/numbness,
– nonākot sajūtā, ka viss notiek kā sapnī

Mūs sagrauj reakcija uz šausmām,

ja nezinām, ko ar to darīt.
Ierastā rekcija mums apgūstot šausmu pieredzes- mūs kāds nomierināja, ššš!, un uz tā bāzējas arī mūsu reakcijas pieaugušamībā- nomierināt un nejust

Aizsargāties no šīs enerģijas intensitātes- vieglāk ir spēlēties prātā, nekā ļaut sev sajust šausmas. Pat, ja tās ir senas un šai brīdī nav nekāda pamata no tām baidīties

Daudzas somatikas prakses aicina sevi nomierināt, un tas var strādāt īstermiņā- mazināt trauksmi, bet tas nepalīdz izstrādāt vecas jūtas tā, lai tās vairs mūs nevadītu, citiem vārdiem- lai tās kļūtu pārvaldāmas

Bieži vien daļa ciešanu rodas no cīņas ar pašu stāvokli, kam palīdz vērtējumi- “tā nevajadzētu justies”, “kā tas izskatās”, “tas ir par daudz”, “es neizturēšu”

Šausmu laikā un pēc tam

var rasties:

• trīce,
• drebuļi,
• vēlme sarauties,
• vēlme skriet,
• vēlme kliegt, …
  Augumam nepieciešams ļaut pabeigt šīs reakcijas

Uz ko tiekties–

tā ir spēja šausmas ļaut izjust un tomēr palikt klātesamībā.
Sesijās ar šo tēmu strādājot mēs tiecamies atgriezties spējā atļaut šīm jūtām plūst pa augumu tā vietā, lai tās apstādinātu, aizietu prātā, atdalītos/diskonektētos

Pieņemt realitāti, ka Tas notika, ir šī procesa pamati:
– es to redzēju,
– es to pieredzēju,
– es dzirdēju to,
– es to jutu.
Un es izdzīvoju!…

Grinberg metodē

ar šausmu pieredzi strādājam pamazām, pakāpeniski, lai šausmas ir sagremojamas. Tas nenozīmē, ka sesijas nav jaudīgas, tas nozīmē, ka mēs šīs pieredzes pārstrādi dozējam cilvēkam atbilstošā daudzumā. Jo šī saturētā enerģija ir jaudīga. Ļoti jaudīga.
Un iztēlojies– šī jauda, kas uzrunāta un palaista plūsmā pa augumu- tā vairs nav apspiesta, tā ir atgriezta brīvā piekļuvē un lietošanā! Šo ekstra enerģiju sesijas noslēgumā- integrācijas laikā- visbiežāk augums uzreiz aizlaiž uz vietām, kur nepieciešams, kas praktiski izpaužas kā simptomu mazināšanās vai izzušana

Šis ir viens no vairākiem rakstiem rakstu sērijā, kas izklāsta šo tēmu detalizētāk
bet
atceramies- lasīt un gūt informāciju ir vērtīgi, bet “trying to understand trauma is weak” jeb “saprast traumu ir vāji”. Ja jūti, ka vēlies izstrādāt savu traumas pieredzi, gatavojies uz pacietīgu, ilgu, sirsnīgu un kaismīgu procesu caur augumu. Latvijā pieejamie Grinberg metodes praktiķu kontakti sastopami te

Traumas seriāla iepriekšējie raksti:

#1 ievads tēmā no Grinberg metodes® skatpunkta | #2 Pamattrauma | #3 Nevērība (neglect) | #4 Atvienošanās (disconnection)

Tēmas turpinājumā-

Nākamās tēmas: #6 dusmas, niknums | #7 skumjas | #8 griba kā būšana vienotā veselumā

Lasi plašāk par Grinberg metodes® procesu, sesijām

Lasi plašāk par pirmajām Latvijā Grinberg metodes® profesionālajām mācībām

Par raksta autori, Inesi Upi, somatiskās psihoterapijas speciālisti, sertificētu Grinberg metodes® praktiķi un pasniedzēju