Kauns un vaina

Gadiem dzīvoju ar domu, ko biju dzirdējusi psihoterapijas studijās- ka šīs nav dabīgas jūtas- tās ir sociuma radītas, iemācītas. Bija dzirdēts arī par tautām, kuru valodā šādi vārdi nepastāvot, pēc kā tiek secināts, ka šādas jūtas arī netiek pieredzētas. Nezinu.
Ja novienkāršo, kauns un vaina ir sociālas jūtas, bara dzīvnieku jūtas (kas arī mēs, principā, esam).
Grinberg metodē^® šīs jūtas tie uzskatītas kā funkcionālas jūtas, ja vien nav runa par jūtu apspiešanu, aizturēšanu, izvairīšanos no tām- kad kauns un vaina sāk mūs diriģēt, un ne tur un tā kā veselīgi un funkcionāli tas varētu notikt. Citiem vārdiem- ja šīs jūtas nepaturam sevī, lai piedzīvotu tās nepamatoti hroniski

Kauns

palīdz pamanīt attiecības ar citiem, dzīvot ģimenē, kolektīvos, kopienās, sociumā. Kauna izjūta cieši saistīta ar piederību:
– kā mani redz citi,
– vai esmu pieņemta,
– vai mana rīcība atbilst grupas normām,
– vai nepastāv risks tikt atstumtam

Kauna veselīga funkcija

ir bremze- apstāties un pārskatīt savu uzvedību, savu ietekmi uz citiem, savu rīcību sekas. Diemžēl, liela daļa audzināšanas ietver kauna un vainas izmantošanu kā cilvēka spēka, jaudas apvaldīšanas rīku. Diemžēl, arī daudzu reliģiju izpratnē notiek tas pats. Maza vai pieauguša cilvēka prāts šādā audzināšanā/pārvaldībā tiek atšķelts no auguma/pieredzes un zaudējot viengabalainību, mēs samazinām savu iekšējo spēku, jaudu, savu gribu (will)

Kaunam kā īslaicīgai reakcijai uz situāciju, nav ne vainas

tam ir sava vieta un funkcija. Būtiskais- lai tas nekļūst par dzīvesveidu- regulāri un bez iemesla samazināt savu jaudu, samazināt savu klātbūtni, kļūt mazāk redzamiem, sarauties, slēpties, aizturēt elpu, justies, ka būtu jāatvainojas par savu eksistenci…

Izvairīšanās no kauna

rada iespēju cilvēkam kļūt viduvējam un atteikties no savām īpašajām īpašībām un spējām- lai iekļautos, mēs varam pazaudēt sevi, īpašo, autentisko.
Aiz kauna var slēpties kkas ļoti dzīvs- mīlestība, vēlme būt redzētam, seksualitāte, radošums, vajadzība pēc tuvības.
Aizsargāties no kauna = zaudēt viengabalainību (var lasīt “kontaktu ar sevi”, bet tā jau ir šķelšana; par to plašāk- šīs rakstu sērijas noslēguma rakstā) vs būt klātesošam.
Dažkārt kauns rodas tieši tur, kur esam visatvērtākie un visievainojamākie.

Zem kauna bieži slēpjas

niknums, prieks, seksualitāte, spontanitāte, radošums… Citiem vārdiem- aktīvā enerģija, ar ko iet pasaulē, būt redzētiem, dzirdētiem, ietekmēt notikumus, radīt savu dzīvi, kas atbilst mūsu vēlmēm. Kad to apspiežam, mēs nogriežam sev iespēju baudīt savu rīcību augļus (par godu tam, lai mūs nenokauninātu par to), kļūstam pasīvāki, nekā dabīgi varētu būt, un visdrīzāk, zem tā slēpjas niknums, prieks, seksualitāte, spontanitāte, radošums…

Vainas izjūtas

veselīgā funkcija–
A) atjaunot saskaņu starp savu rīcību un savām vērtībām,
B) atjaunot attiecības un uzņemties atbildību.

Veselīgajā formā:
– “Es esmu pārkāpis savas vērtības.”
– “Mana rīcība ir ietekmējusi kādu citu.”
– “Ir kaut kas, ko nepieciešams labot vai atzīt.”

Kad vainas izjūta izpildījusi savu funkciju, mēs atzīstam notikušo, izdarām secinājumus, veicam nepieciešamās darbības, un …dodamies tālāk

Manipulatīvās attiecībās

gadās, ka saņemam pārmetumus, kaunināšanu un vainošanu arī …

• pēc sevis aizstāvēšanas,
• robežu noteikšanas,
• atteikuma izteikšanas
  jeb citiem vārdiem- savas individuālās izvēles veikšanas

Zem vainas izjūtas

var slēpties citas jūtas, visdrīzāk- skumjas, bezspēcība, niknums, bailes.
Ja nu esam no tiem, kas ‘visu laiku’ jūtas par kaut ko vainīgi, varam sev pajautāt- varbūt zem šīm jūtām es (no sevis un no citiem) slēpju kādas citas jūtas?

Skaidrībai paši sev

varam uzjautāt:
– vai mana vaina saistīta ar kaitējumu, vai- ar bailēm zaudēt pieņemšanu un mīlestību?
– vai mana vaina joprojām ir vajadzīga, vai varbūt tā jau ir savu funkciju izpildījusi?
– vai tai ir pamats būt?

Vai par izdarīto es uzņemos vainu, vai uzņemos atbildību?

Šis ir viens no vairākiem rakstiem rakstu sērijā, kas izklāsta šo tēmu detalizētāk
bet
atceramies- lasīt un gūt informāciju ir vērtīgi, bet “trying to understand trauma is weak” jeb “saprast traumu ir vāji”. Ja jūti, ka vēlies izstrādāt savu traumas pieredzi, gatavojies uz pacietīgu, ilgu, sirsnīgu un kaismīgu procesu caur augumu. Latvijā pieejamie Grinberg metodes praktiķu kontakti sastopami te

Traumas seriāla iepriekšējie raksti:

#1 ievads tēmā no Grinberg metodes® skatpunkta | #2 Pamattrauma | #3 Nevērība (neglect) | #4 Atvienošanās (disconnection) | #5 Šausmu bailes (terror) | #6 Niknums (rage) | #7 Skumjas

Tēmas turpinājumā-

Nākamās tēmas: #8 Kauns, vaina | #9 pazemojums | #10 Iekšējais spēks

Lasi plašāk par Grinberg metodes® procesu, sesijām

Lasi plašāk par pirmajām Latvijā Grinberg metodes® profesionālajām mācībām

Par raksta autori, Inesi Upi, somatiskās psihoterapijas speciālisti, sertificētu Grinberg metodes® praktiķi un pasniedzēju