Kad gāju dārzā pēc skata bildei, kas varētu ilustrēt pazemojumu, man bija grūti- pazemojums ir vērtējums- kurš par kuru ir zemāks, kurš- vērtīgāks. Dabā, īpaši augu valstībā, tas grūti sastopams. Dabā baigi nevērtē. Tas ir cilvēku dabā…

Pazemojums cieši saistīts ar ne-līdz-vērtības, kauna un niknuma izjūtu, kas tam var nākt līdzi. Kauns par to, kādā situācijā esam, un cerams, niknums, kurš norāda uz veselo saprāta daudzumu mūsos, kurš saka- te kaut kas nav kārtībā, te tiek pārkāptas būtiskas robežas- šādi pret mani (vai klātesošo) nedrīkst izturēties!

Pazemojums pārkāpj dabas likumu, ko vēl bērnībā pieredzam- līdzvērtība ir mūsu tiesības no dzimšanas (patīk tas angliskais vārds- birthright). Bērnībā vieglāk izjust dusmas un niknumu brīžos, kad kāds atņem manu mantiņu vai paņem rokās un aiznes kaut kur pret manu gribu (par gribas tēmu– nākamajā rakstā!). Dusmas un niknums ir vērtīgākie spēki šajā situācijā- lai spētu atgūt savu paš-vērtību- tā ir iespēja atgūt līdzsvaru izlīdzsvarotā situācijā. Atgūt cieņu. Cieņa, kas iztrūkst pazemojošā situācijā, ir emocionālā pamatvajadzība. Ne respekts, ne godāšana, ne cildināšana, bet bāzes cieņa- es cienu otra dzīvību, otra būtību, otra tiesības līdzāspastāvēt

Pazemojums (humiliation)

tās ir ne tikai emocionālas sāpes, bet arī sava cilvēciskā vērtīguma samazināšanās citu (vai savu) acu priekšā.

Pazemojuma situācijās mēs varam saturēt vairākas jūtas vienlaikus: kaunu, niknumu, bezspēcību, skumjas.

Reakcijas uz pazemojumu kalpo aizsardzībai- iemācīties kļūt neredzamākam, neizrādīt sevi, neriskēt, neizcelties, neuzticēties.

Kas no šī attiecas uz mani?
Kāds ir mans iekšējais teikums, kad sevi bremzēju?

Šādas reakcijas samazina iespēju tikt ievainotam atkārtoti. Bet ar laiku tas ieietas kā nebūt pašam visā savā pilnībā (autentiskumā) + audzēt nedrošību

Pazemojumu variācijas

Verbāla pazemošana– apsaukāšana, izsmiešana, aizvainojumi, noniecināšana, vainošana, manipulēšana.

Rīcība pret otru, kas liek justies bezspēcīgam vai degradētam. Sišana, fiziska aizskaršana, grūstīšana, raustīšana, apmētāšana, draudi un fiziska iebiedēšana, cilvēka mantu un goda bojāšana, …izvarošana, tai skaitā pat, ja pirmējais mērķis nav pazemot otru.

Cilvēka spēju, zināšanu vai kompetences noniecināšana.

Izsmiešana vai ņirgāšanās par svaru, izskatu, auguma īpatnībām, apģērbu, iesaukas, kas saistās ar cilvēka izskatu, utml..

Varas, statusa, ekonomiskā stāvokļa izmantošana, lai otru noniecinātu, nostādītu zemākā pozīcijā.

Tas var notikt arī digitāli– apsmiešana, apkaunojoša satura publicēšana vai izplatīšana internetā.

Sociāla pazemošana– ignorēšana, izstumšana, apzināta izolēšana. Mobings, bullings, stafings, harisments, bosings- tie jau ir nosaukumi, kastītes, kurās ieliekam to paši vien uzvedību.

Pasīvi agresīva pazemošana– sarkasms, ‘joki’, mājieni un it kā nevainīgas piezīmes ar pazemojošu zemtekstu

Publiska pazemošana– cilvēka kaunināšana citu klātbūtnē- vienmēr ir (vēl) sāpīgāka, dziļāk aizskaroša un ilgāk dziedējama

Netiešā trauma (indirect trauma)

bērnībā pieredzam citu bērnu pazemošanu bērnu dārzā, skolā, pulciņos, treniņos vai- citu pieaugušo pazemošanu situācijās pieaugušamībā. Lai kurā vecumā mēs būtu, esot klātesošiem šādās situācijās, mēs līdzpārdzīvojam to, kas notiek. Mēs nevaram būt neitrāli- vai nu mums ir bail, ka vērsīsies pret mums, mums var būt kauns par notiekošo vai par sevi, kas nerīkojas situācijā, var būt niknums par netaisnīgumu, gribas aizstāvēt pazemoto, bet nevaram, nespējam, jo atkal jau …bail.

Šo Grinberg metodē saucam par netiešo traumu (indirect trauma).

Bērnībā tas notiek jo īpaši bezspēcīgi, procesā nogalinot visas fantāzijas par to, kā situācijā varētu iejaukties, ko izdarīt ar varmāku, un, patiesībā, tieši šī nespēja iejaukties arī rada auglīgus apstākļus veidot aizsardzības paternu- kā toreiz uzvedāmies, tā, iespējams, līdzīgi uzvedamies pieaugušamībā, ņemot līdzi pagātnes ‘rēgu’- pārliecību, ka neesam līdzvērtīgi, un ka iejaukšanās mūs var kaut kā sadragāt. Pamatīgi. Tāpēc nerīkojamies un apspiežam savu savu niknumu, riebumu, kas saka, ka šāda rīcība nav pieļaujama- un tādējādi mēs uzradām, apgūstam un trenējam nepastāvēt ne par sevi, ne par citiem

Cilvēks ir sociāla būtne

lai vieglāk uztvert domu- bara dzīvnieks. Un barā nepieciešama savstarpējā harmonija, lai būtu vēlme tajā būt, lai būtu vēlme (tajā) dzīvot. Ja saskaņa izjūk, VESELīgs bars to atjauno …caur konfliktu, kas bāzējas līdzvērtībā, īstenumā un godīgumā. Līdz-vērtība šeit ir atslēgvārds. Tā pieredzama veselīgā kolektīvā. Un katrs tā dalībnieks ir līdzvērtīgi atbildīgs par kolektīva vesel(īg)umu

Ja esam šo pieredzējuši gana daudz un gana regulāri,

mēs spējam to internalizēt kā jebko citu, un paš-pazemot sevi- kaunināt, noniecināt,  uzsvērt savu nevērtību vai vainu, paši sevi izolēt, paši sevi apsaukāt (vārdi, kādos mēs sevi apsaukājam ir ļoti rūgti…), automātiski nostādīt sevi zemākā pozīcijā, aizmirstot par līdz-vērtību.
Šo droši var saukt arī par auto-agresiju…
Ilgākā un intensīvākā praktizēšanā iespējams šo paš-agresiju realizēt arī fiziski augumā, caur auto-imūnām saslimšanām, kuru būtība ir pašiznīcināšana …kļūdas dēļ

Ko darīt?

“Ko es daru ar sevi pēc pazemojuma situācijas?”

Kādos vārdos ietērpjas mana pamatfrāze: “Man jābūt mazākai, klusākam vai citādākai”, lai būtu drošībā-?

Vai un kā izpaužas dusmas, niknums, nu, vismaz aizvainojums par notikušo, un kā es spēju tam ļaut būt un varbūt pat likt lietā, lai konkrēto tēmu/situāciju noslēgtu? Nav runa par bļaušanu, lamāšanos, sišanu košanu- kas pirmais nāk prātā par vārdiem “likt niknumu lietā”. Kad veselīgi pārvaldām niknuma radīto (aktīvo) enerģiju, mēs varam nolikt robežas, izrunāt un izbeigt situācijas veselīgā veidā. To mēs mācāmies Grinberg metodes sesiju procesos

Dziedināšana –

nav runa par pazemojuma atmiņu izdzēšanu. Ir runa par automātiskās pašsamazināšanās pārtraukšanu. Te esenciāli palīdz niknums- spēks, kurš spēj apstādināt, izbeigt šo sajūtu. Lai izstrādātu pazemojumus, mums jāaizrokas līdz atļaujai izjust niknumu un tas jāpalaiž apzinātā, atbildīgā, bet- brīvībā veselīgi izpaust savu funkciju- turēt robežas, turēt cieņu, uzturēt līdz-vērtību

Šis ir viens no vairākiem rakstiem rakstu sērijā, kas izklāsta šo tēmu detalizētāk
bet
atceramies- lasīt un gūt informāciju ir vērtīgi, bet “trying to understand trauma is weak” jeb “saprast traumu ir vāji”. Ja jūti, ka vēlies izstrādāt savu traumas pieredzi, gatavojies uz pacietīgu, ilgu, sirsnīgu un kaismīgu procesu caur augumu. Latvijā pieejamie Grinberg metodes praktiķu kontakti sastopami te

Traumas seriāla iepriekšējie raksti:

#1 ievads tēmā no Grinberg metodes® skatpunkta | #2 Pamattrauma | #3 Nevērība (neglect) | #4 Atvienošanās (disconnection) | #5 Šausmu bailes (terror) | #6 Niknums (rage) | #7 Skumjas | #8 Kauns & vaina

Tēmas turpinājumā-

Nākamā (noslēdzošā) tēma: | #10 Iekšējais spēks

Lasi plašāk par Grinberg metodes® procesu, sesijām

Lasi plašāk par pirmajām Latvijā Grinberg metodes® profesionālajām mācībām

Par raksta autori, Inesi Upi, somatiskās psihoterapijas speciālisti, sertificētu Grinberg metodes® praktiķi un pasniedzēju