…gatavojot gaļu- baltā kaitinošā viela un cīpslas = fascija.
…vegāniem- salīdzinājums ar apelsīnu, kur fascija caurauž un apvij katru daivu, katru šķiedru.
Cilvēka augumā fascija apvij katru orgānu (zarnas, sirdi, acis, aknas, asinsvadus, smadzenes, …) un katru muskuli. Bet fascija nav tikai muskuļu un orgānu iesaiņojums- saistaudi nodrošina ķermenim arī iekšējo slīdi

Fascijas atklāšana un izpēte ir pagrieziena punkts medicīnā un zinātnē, kas līdz šim visu preparēja un apskatīja atsevišķi. Līdz ar fascijas ievērošanu, pat zinātnei jāņem vērā kopveselums (wholness). Nereti anatomi īsti nevar nošķirt, kur beidzas saistaudi un kur sākas orgāns…

Daži fakti:
Vairāk nekā 80% brīvo nervu galu atrodas fascijā. Tas ir spēcīgs maņu orgāns (Padujas unversitātes anatomijas profesores Karlas Steko pētījums).

Saistaudi stresa laikā saraujas krampjos neatkarīgi no muskuļiem
(Roberts Šleips, Ulmas universitāte Dienvidvācijā).

Viss ir vienots – ja kustina roku, tas atstāj iespaidu uz kāju… Līdzīgi kā piegulošu elastīgu tērpu- ja to parauj pie pleca, auduma kustību var just arī papēdī.

Visas fascijas/saistaudu sastāvdaļas peld pusšķidrā matricā. Konsistence līdzinās olbaltumam. Matrica kalpo par pamatvielu, kurā atrodas ne tikai sensori un receptori, bet arī sadarbojas imūnšūnas, tauku un nervu šūnas.

Fasciju var ievainot:

  • pārlieka slodze (piem., pārspīlēta sportošana),
  • nepietiekama slodze (piem., ilgstoša gulēšana, mazkustīgums, ieģipsēti locekļi)
  • stress
  • apstarošana
  • nepareizs uzturs

Kas nekustas, tas salīp

Roberts Šleips

Vēlamās kustības ir līganas, bez triecieniem, piem., lēkāšana, dejošana (!), pastaigas basām kājām, rāpšanās pa kokiem, klintīm. Pretstats tam- monotona vienveidīga kustību atkārtošana (svarcelšana, aerobika klasiskā skatījumā), jo fascija atceras pozu un to notur.
Ir gadījies kādreiz nosēdēt tik ilgi, ka ir pagrūti iztaisnoties- augums, precīzāk, fascija, ir ieņēmusi ilgstošo pozu- mēs staigājam, pa daļai vēl paliekot iepriekšējā sēdošajā pozā;)

*

*

8 interesanti fakti par fasciju:

1. Fascija ir 3D matrica
Tā dod formu visam ķermenim. Multivirzienu, multidimensiju būtība ļauj mums kustēties dažādos virzienos (Myers 2001; Huijing 2003; Stecco 2009)

2. Fascija ir spēku izlīdzinātāja
Lēcienu piezemēšanās laikā tieši fascija ir tā, kas izlīdzina spiedienu starp ārējo vidi (gravitāte, trieciens) un iekšējo vidi (spēku, kas nāk no muskuļiem). Tam palīdz fascijas viskozitāte un elastība

3. Atkārtošana fascijai ir gan laba, gan slikta
Mīkstie fascijas audi kļūst blīvāki un stīvāki, ja tos regulāri kustina kādos noteiktos virzienos (Clark, Lucett & Corn 2008).  Atkārtojumu treniņi spēcina fasciju noteiktos virzienos un fasciju līnijās, bet pavājina tās spēku citos virzienos. Tā var pat trūkt (piem., ja vienā adījuma daļā ir sabiezējums, bet citur- plānāks, trūks tur, kur ir plānāks)

4. Ja fasciju negriež, bet pārplēš, tā spēj sevi sadziedēt (Matias et al. 2011)

5. Fascija komunicē ar Centrālo nervu sistēmu (CNS) un spēj savilkties patstāvīgi (kā automātiska atbildes reakcija uz uzspiedienu, bet ne tikai)

6. Tā spēj uzvesties neatkarīgi no CNS. Fascija vienmēr ir tonusā, jo tā saistīta ar gravitāti. Šī pasīvā gatavība saspringt tiek saukta par atslābuša cilvēka miofasciālo tonusu, ko Thomas Myers sauc par tensegrity (Alfonse et al. 2010; Myers 2001). Šis tonuss ļauj mums veikt automātiskās darbības, par tām nedomājot (piem., apsēsties uz krēsla, jau it kā zinot, kur tas ir un kas ir jādara, lai uz tā uzsēstos).
Tā kā fascijā ir 10 reizes vairāk proprioreceptoru (uztveres receptori) nekā muskuļos, fascija nodrošina spēju ne-apzināti reaģēt uz ārējās vides ietekmi.
Fascijai ir arī ‘atmiņa’, kas saglabā ķermeņa pozu, ja ilgstoši esam tajā atradušies…! Iztaipīšanās un kustīgums ir būtiska vērtība, jo īpaši, ja darām sēdošu darbu!

Grinberg metodes pamatstiepšanās, kas aizņem mazāk kā minūti–
pēc katras aktivitātes, kurā bijis nemainīgi vienā pozā vismaz pusstundu

[pagaidām, kamēr nav speciāls video, lūkojiet šeit, sākot no 1.minūtes]
“Fascija veido lielāko sistēmu augumā. Tā ir sistēma, kas saskaras ar visām pārējām organisma sistēmām”

7. Garastāvoklis ietekmē fasciju. Tāpēc to sauc arī par EMOCIONĀLO ĶERMENI. Jūtas mēs pieredzam pa visu ķermeni (ne tikai konkrētās vietās, kur to sajūtam, kā piem., kuņģī vai krūtīs) – tās ceļo pa fasciju tīklu, un mēs tās nolasām kā bailes, dusmas, mīlestību, patiku, iekāri, utml.. Iemesls, kādēļ kāds nespēj iztaisnot muguru/kaklu, iespējams, dēļ tā, ka viņš bijis regulāri apbižots bērnībā. Fizisks darbs pa daļai to spēj atvērt, bet tam jāpalīdz arī ar atzīšanu, ka dotajai ķermeņa formai ir emocionāls pamats.
Šis velk uz somatikas/holistisko pieeju pozas un kustību izpētē/atveseļošanā – tam ir gan fizisks, gan emocionāls, gan psiholoģisks pamatojums.
Fascija kļūst blīvāka un stīvāka, ja cilvēks ir depresijā, trauksmē vai bailēs (Shultz & Feitis 1996; Lowe 1989). Iespējams, arī veģetatīvajai distonijai kādu dienu būs kāds prātīgāks skaidrojums, lūkojoties uz cilvēku caur šo prizmu…
No somatikas skatpunkta- fizisko var ietekmēt psiholoģiski un otrādi! Fiziski izdejojoties vai izjogojoties var sajusties ievērojami labāk un otrādi- pēc patīkamas sarunas var sajusties atslābušāks savā ķermenī.

8. Fascija ļauj ķermeni trenēt kā vienotu veselumu. Fascija apvij ne tikai muskuli, bet katru tā šķiedru (Myers 2001), kas ļauj skatīt ķermeni kā nedalāmu veselumu.

Paldies
raksta “8 fascinating facts about fascia” autoriem un
auguma psihoterapeitei, Grinberg metodes praktiķei, Inesei Upei– par tā tulkošanu;)