Zeme dod atbalstu un uzticēšanos sev,
Uguns iedvesmo, uzsāk, drosmīgi iet uz mērķi un kontrolē, vai ir kā pats gribēju,
Ūdens- ienes jūtas, tā veidojot attiecības, jūt līdzi un caur pasivitāti un atlaišanu ļauj atjaunoties,
Gaiss- ienes jaunas vēsmas, veido sakarības un priecājas par lietu dažādību.
Katram no mums ir dabīgi izveidojušās vājās un stiprās puses. Attīstot visas šīs dimensijas, pietuvinām sevi pilnībai, veselībai, harmonijai

– pārstāsts par stihiju būtību
no ‘Stihiju dejas’ procesu skatpunkta

Zeme | IEZEMĒŠANĀS (mans augums – mans templis)
Mūsu fiziskums pārstāv Zemes stihiju- sākot ar ķermeņa masu līdz ķermeniskajām sajūtām, Zemes stihija pārstāv arī paļaušanos uz savu augumu jeb ķermenisko intuīciju. Sajūtīguma tuvā māsa ir seksualitāte- tā, kuras pamatā ir radīšana (kaislīgums, koķetērija lai paliek citām stihijām- te būtisks ir rezultāts).
Zemes stihija ir vislēnākā, vispasīvākā, visstabilākā, visvienkāršākā, vispieņemošākā no visām stihijām. Tā pārstāv pacietību, izturību un lietu novešanu līdz galam, lai tur vai kas. Ne pār līķiem, ne caur sarunāšanu vai  agresiju, bet gan ņemot un izturīgi tiecoties novest procesu līdz galam.
No cita skatpunkta Zemes stihija pārstāv fizisko veselību, kas balstās uz vajadzību apmierināšanu, kas, savukārt, ir pamatā izdzīvošanas spējai (bez elpošanas, ēšanas, miega, ūdens mūsu pastāvēšanas minūtes/dienas ir skaitītas).
Zemes elements pārstāv arī pārticību (iztēlojieties pilnus pagrabus ar zemē audzētu un novāktu ražu), kas, kopā ar iepriekš pieminēto izdzīvošanas spēju, ir pamatā drošības izjūtai.
Līdzsvarotai Zemes stihijai nav grūtības izveidot, rūpēties un noturēt struktūras (plāns, bizness, ģimene).
Zemē rodas objektivitāte, analīze, loģika, Zeme operē ar faktiem. Zemei ir svarīgs konkrētais materiāls, konkrētas zināšanas, pierādījumi un pieredze.
Zemes stihijai brīvība nozīmē- atdalīties, būt atsevišķai un patstāvīgi formēties (iedomājamies bērnu, kas aiziet no pamatģimenes, lai veidotu savu paša ģimeni).
Zemes stihija ir saistīta ar karmas jēdzienu, ar cēloņu un seku sakarību- ko sēsi, to pļausi!

Uguns | KAISLĪGUMS (mana griba, mans spēks)
Uguns stihija pārstāv patstāvīgu iniciatīvu un uz āru vērstu aktivitāti. Tai vienmēr ir savs epicentrs- tā sākas un beidzas- to baro zeme (koks) un gaiss (vakuumā liesma nodziest), savukārt, jo vairāk ūdens, jo lielākas iespējas uguns karstumu nodzēst.
Ugunij piemīt drosme, apņēmība, mērķtiecība, ambīcijas, neatkarīgums, tā ir darīšanas, rīcības, ‘izsišanas’ jeb panākšanas enerģija.
Brīvība ugunij nozīmē realizēt savu ideju.
Uguns jūtas brīvi būt vadošā lomā, izcelties, būt ievērotam, mirdzēt, līdz pat tam, ka citi novērtē cilvēku kā harizmātisku.
Uguns stihija pārstāv aktīvās jūtas: prieks, līksme, aizrautīgums, kaislīgums un agresijas dažādas izpausmes, kas pamatā ir 3:
– agresija vulgaris- kliegšana, sišana, košana, utml.,
– seksualitāte – jau patīkamāk- koķetērija, flirts, rotaļīgs un ieinteresēts sekss,
– rotaļīgums, ko pieaugušamībā iemieso deja, sports, flirts, joki.
Uguns stihija ir ātra, mainīga, rotaļīga, spēlīga (arī spēja pabūt citādam, ko attīstām Stihiju dejas procesā).
Blakus agresijai, kas citiem var nepatikt, Ugunij piemīt virkne tiešām jauku īpašību- aizrautība, kaislība, entuziasms, kas pārstāv mīlestību Uguns stihijas formātā. Drosme, izlēmība, lojalitāte, godīgums, tiešums, uzticamība (var paļauties), tai skaitā, kas nav mazsvarīgi- pašam uz sevi, t.i., turēt godā sev pašam apsolīto

Uguns+ūdens=haoss | PRETSTATU TIKŠANĀS un KONTROLES ATBRĪVOŠANA
Uguns un Ūdens jeb vīrišķās un sievišķās enerģijas, jeb- pretstatu satikšanās = haoss, trakums, vētra, ūdenskritums, virpulis, atvars, pēc kura viss sāk kārtoties jaunā-kopīgā kārtībā. Tikai sajaucoties tas var sanākt. Un lai tas sanāktu, ir jāspēj atlaist savējo un pieņemt svešo. Lai tas sanāktu, ir jāspēj atlaist kontroli, sava (tomēr ierobežotā) prāta radītu mērķi un atvērties nezināmajam, neizprotamajam, neizskaidrojamajam (arī šo vārdu lasot:), haotiskajam un iracionālajam.
Lai pa īstam sanāktu ļauties, ir jāļauj sev krist nezināmajā… Ar haosu nav vērts cīnīties- to nav iespējams uzvarēt- tam iespējams tikai atvērties, atlaist kontroli un savu gribu un ļauties, lai tas paņem sevī un pārveido pa savam, pēc kāda lielāka saprāta vadīta plāna- tā notiek dziļās un lielās transformācijas. Pirms ļaušanās ir traki lielas bailes; kad padodamies jeb ļaujamies, viss beidzot var sākt kārtoties jaunā veidolā. Esam ko tādu pieredzējuši, ne?
Šī procesa daļa Stihiju dejā pārstāv arī atlaišanu aktīvā veidā, pēc kuras var nākt atlaišanas pieredze pasīvā veidā –

Ūdens | PĀRSTRĀDĀŠANA
pārstāv pasivitāti- kad notikumi risinās tieši tikai tad, kad nekas, objektīvi skatoties, netiek darīts. Atpūta, ļaušanās ‘bel far niente’ (no itāļu valodas: skaistā nekā nedarīšana) un, kas nav mazsvarīgi- ļaušana sev just, ko grūti pieredzēt tad, kad esam prātā, kas vērsts uz ārpasauli un panākumiem. Kad esam ļāvušies pasivitātei, tieši tad ir rasta iespēja saņemt ko patiesi jaunu un ne paša izdomātu (ar ierobežotu racionālo prātu).
Ūdens stihija pārstāv intimitāti, paļaušanos, maigumu, trauslumu un ievainojamību, līdzi jušanu, empātiju.
Ūdens stihija caur pasivitāti dod iespēju pārstrādāt pagātni, atlaist, kas jāatlaiž (jaukai iztēlei ;) – lai mēs varētu ieēst kaut ko jaunu, mums jāpārstrādā vecais un tas jāatlaiž. Būtiski atcerēties- gremošanas sistēma spēj kvalitatīvi pārstrādāt tikai tad, kad esam miera un atpūtas stāvoklī).
Ūdens ir uzņemošs, tas pielāgojas apstākļu gultnei, bet arī pats iedarbojas uz apstākļiem, lēnām, pilinot, kaļ akmeni un lauž klinti. Ūdens ir stihija, kurā rodas atmiņa, tas saglabā iespaidus, saturu un pieredzi, bet ir spējīgs no visa atbrīvoties, atjaunoties un augšāmcelties jaunai dzīvei.
Ūdens stihija aicina ļauties pasīvajām jūtām- sentimentam, skumjām, sērām, līdzjūtībai, nostaļģijai, pieredzēt tukšumu (tas spēj būt arī patīkams!), atlaist neizdošanās un spēt piedot.
Kad ļaujam Ūdens stihijai pārņemt vadību, mēs dodam iespēju izjust attiecības pa īstam, pa dziļo, no kā izriet fakts, ka Ūdens stihija spēj ienest mūs dziļumos- bezapziņā, iracionālajā, intuitīvajā, subjektīvajā, mistiskajā, lai vēlāk iznākot no dziļumiem, līdzi nāk kas jauns, plašāku spēku radīts

Gaiss | VIEGLUMS, ATVĒRTĪBA
Visgaisīgākā, vieglākā, ātrākā un mainīgākā stihija.
Šī stihija izplata signālus, veido kontaktus un sakarus. Gaisam brīvība nozīmē neierobežotu informācijas izplatīšanos; visam jābūt svaigam, visam jācirkulē tā, lai būtu pēc iespējas mazāk kavēkļu, filtru vai šķēršļu- varas, ētikas, ideoloģijas.
Viena no Gaisa augstākajām izpausmēm ir domāšana, komunikācija un sakaru veidošana. Te pieminama arī plānošana, strukturēšana, kategorizēšana, izpratne, iztēle, jauni domāšanas veidi, valoda (spēja lietot vārdus un veidot teikumus) un ne tikai.
Gaiss veido apstākļus tā, lai būtu daudz brīvu daļiņu, un katrai daļiņai ir mazs centrs. Gaisam ir spēja vājināt ne tikai agresiju (izrunāsim visu un nonāksim līdz kopsaucējam!), bet arī rīcībspēju- veidot ‘irdenu’ vidi, kurā ir vieni vienīgi apsvērumi, argumenti un viedokļi.
vieglums, spēja viegli un ātri pārslēgties, veidot kontaktus vienam ar otru, kā arī- redzēt kopainu un kopējo kompozīciju.
Kurā ķermeņa daļā vai dzīves jomā es vēlos iepūst vieglumu…?

Raksts veidojies un attīstījies vairāku gadu garumā,
savulaik iedvesmojoties no Ērika Simona Bizuna skaistās grāmatas “Dzīves astroloģija” un
padziļinot šīs zināšanas caur Grinberg metodes praktiskajām studijām, stihiju izpratni pilnveidojot ķermeniskā skatījumā

stāstījuma autore–
Inese Ločmele,
auguma psihoterapeite,
pasniedz ‘Stihiju deju‘ un radoši to izzina kopš 2009.gada

atgriezties uz Stihiju dejas aprakstu

pāriet uz Stihiju dejas procesa aprakstu