Kādas sievietes jautājumi par psihoterapiju un deju/kustību terapiju
un Ineses Ločmeles, sertificētas (auguma) psihoterapeites atbildes
Mani interesē, vai ar deju nodarbībās ir iespēja arī dziedēt traumas?
Esmu konfrencē dzirdējusi ziņojumu, ka mūsu dvēseles traumas nav dziedējamas ar sesijām pie psihoterapeita, jo traumas ierakstās mūsu astrālajā ķermenī.
No Tai Czi nodarbībām skaidri atceros, to sajūtu, ko pēc viena vingrojuma sajutu, ka ir uzrunāts un “pabarots” viens no astrālajiem ķermeņiem. Zinu, ka akadēmiskās zināšanas vēl nav piekļuvušas pie šīm tēmām, jo dzīvo veco zinātnes paradigmu varā. Tāpēc jautāju Jums, vai kursos ir ķermeņa kustību terapija, kas dziedē smalkos plānus cilvēkā?
Tam, ka psihoterapijas sesijās nav iespējams dziedēt traumas piekrītu tādā gadījumā, ja ir domāta tikai un vienīgi verbālā terapija- tad mēs varam gan palikt pie ‘apziņas parastās’ un nespēt pārstrādāt smalkāk iedzīvojušās grūtības (un tai pat laikā ļaut prātam turēt ierastās aizsardzības (kas terapijas laikā aizsargā mūs pašus no ļaušanās attīstībai), turpināt mūs muļķot, ka viss jau ir kārtībā, ko esmu gana daudz pieredzējusi savā praksē). Ja psihoterapijā tiek iekļauts ķermeņa darbs vai vismaz jūtu + ķermeņa apzināšanās, mana pārliecība ir, ka varam gan dziedēt dziļākas traumas. Esmu to pieredzējusi pati uz sevi savulaik savā psihoterapijā un arī esot klāt savu klientu attīstībā caur individuālo psihoterapiju kopš 2010.gada. Kā ‘izmērīt’, vai tieši astrālais ķermenis tiek aizskarts, gan nezinu, bet šī jūsu pieminēta ‘pabarošanas’ izjūta psihoterapijas sesiju beigās ir viena no tām, kas liecina, ka darbiņš padarīts veiksmīgi
Terapeitiskajā kustībā (I-DEJAS MĀJĀ pasniedzu Autentisko kustību un Stihiju deju) notiek traumu dziedēšana, bet ne fokusēti, ka tagad dziedēsim tieši astrālo ķermeni. Grupas darbu nevadu kā dejas terapijas procesu, bet gan kā pieredzes procesu ar potenciāli terapeitisku ‘blakus efektu’, kas atkarīgs no tā, cik atvērts cilvēks atnācis uz nodarbību, cik gatavs/drosmīgs viņs ir ieskatīties savos dziļumos (te katram atļauts/ieteikts iet tik dziļi, cik katrs gatavs) un ar kādu motivāciju cilvēks atnācis (strādāt ar savām dzīlēm vai varbūt vienkārši izdejoties, kas arī pilnībā pieņemami)
‘ID kurss. Somatika‘ lielajā kursā to daram secīgi, tiekoties 1 nedēļas nogali mēnesī 6 mēnešus pēc kārtas, kas dod ilgtspējības momentu un atbalsta funkciju to mēnesi pa vidu starp sesijām. Sesijas balstās viena uz otru, lai mēs varētu arvien drošāk atvērties saviem procesiem un to transformēšanai cilvēku vidē, kuru izjūtam katru reizi arvien drošāk, jo grupas dalībnieki gandrīz nemainās šī pusgada laikā. Sākam mēs kursu ar kustības praksēm, lai iekustinātu savus ‘slāņus’ un uz tā bāzējam pašizziņu (ar terapeitisku blakni;) vēlāk arī iekļaujot (manuprāt) būtiskākās teorētiskās zināšanas par somatiku, Cilvēka personību, pašattīstību, lai to varētu pielietot patstāvīgi arī pēc kursa beigšanas
Visas nodarbības, arī individuālās psihoterapijas procesi, ko vadu, ir vērsti uz autentiskumu- uz kontakta dibināšanu/atjaunošanu ar savu kodolu, savu īsteno būtību, atgūstot ‘zināšanas’ par savu īsteno sūtību šai pasaulē un tā atgūstot īstenu dzīves prieku un jēgas izjūtu. Psiho-organiskajā analīzē (psihoterapijas virzienā, ko pārstāvu) to sauc par kontaktu ar savu primāro enerģiju. Diemžēl mūsdienu pasaulē vairumam no mums šis kontakts ir vājinājies dzīves laikā vai pat pazudis. Dzīves kvalitātei par godu ir būtiski to atgūt iepriekš minētā dzīves prieka un jēgas izjūtas pieredzēšanai ikdienā, kas ir zīme, ka esam tuvāk harmonijai savā dzīvē un savā ķermenī, ar ko to pieredzam
