Attīstības krīzes mūsu dzīvē nāk un aiziet- tā ir dabīga dzīves parādība. Kā izjutāt identitātes maiņas ap 14, 21, 28 un 35 gadu vecumu? Pusmūža krīze ir tikai kārtējās maiņas dzīvē. Ko tās pieprasa iemācīties un ko dāvina- par to šis raksts.
Pusmūža krīzes pirmie vaibsti parādās ap 38 gadu vecumu un vajadzētu noslēgties ap 50 g. vecumā, bet… iespējamas izmaiņas.
Dzīve ir kā romāna lasīšana; pusmūža krīze nozīmē apzināšanos, ka mēs to grāmatu arī rakstām

…personības pārorientācija
sāpīga sava paštēla caurskate…
…mīklainā iekšējā pāreja
individuācijas procesa sastāvdaļa…

Līdz 40-gadu krīzei cilvēks mācās:

  • orientēties un būt redzīgs ārpasaulē,
  • apgūt dzīves modeļus,
  • apgūt dzīves lomas (ķermenis, darbs, izglītība, nauda, apģērbs jeb – statusi)

Karjera, laulība, vecāku statuss dod:

  • identitāti, kas pamatojas uz kvalifikāciju un pieredzi,
  • rūpes– ja būšu produktīvs, būšu paēdis,
  • transcendence- ja būšu pastāvīgi nodarbināts, izbēgšu no iekšējā tukšuma.

Ja pazūd šīs 3 projekcijas, cilvēks ir iegājis krīzē. Un- ar to arī apsveicam! Jo –
J.Rubenis sevis veidošanu līdz pusmūža krīzei sauc par viltus Patības veidošanos. Viltus nenozīmē sliktu, tā nozīmē tik to, ka caur laiku tā būs jānomaina uz īsteno Patību. J.Rubeņa vārdiem- ir runa par atteikšanos no “dzīves kontrolēšanas” ilūzijas jeb tiecību padoties Dievam. “Kas Tev pirmajā dzīves pusē ir jāizveido, otrajā- jāpārspēj. Ja nesaprotam šo izšķirošo attīstības likumu, tad visu mūžu varam maldīties “3 priedēs” (J.Rubenis)
Karls Gustavs Jungs izteicies: “Ciešanas būs; būtība pastāv tajā, kā tikties ar tām apzināti, nobrieduši un tikties ar šo ciešanu jēgu”. Ar ciešanām te domāts iekšējais konflikts, kam beidzot pienācis laiks nākt gaismā.

Pusmūža krīze tuvošanās zīmes jeb ‘seismiskie grūdieni’ pirms īstās zemestrīces –

  • depresija, nomāktība, tukšuma izjūta, dzīves jēgas zudums,
  • vēlme pēc alkohola, narkotikām, seksa (apreibināšanās, lai nebūtu kontaktā ar to, kā ir),
  • darbu/attiecību maiņa jeb profesionālā pārorientācija vai šķiršanās, vai- vēlme pēc tā,
  • centieni apspiest, ignorēt augstākminētās izjūtas jeb izbēgt no krīzes tuvošanās.

Drošība un paredzamība atklājas kā nereālas prasības, un šo beidzot jāsāk pieņemt par īstenību.
Personības pārorientācija no ieilguša pusaudža līdz neizbēgamai tikšanās ar vecumu, slimībām un nāvi.
Neapmierinātība ar līdzšinējo dzīvi – vairs nepietiek ar dzīves seklumu > meklējam dziļumu vai vainojam citus par to (nomainām sievu vai vīru, bet…tad atskārstam, ka ar to lieta nav uzlabota).
Briedums nozīmē nemeklēt vainīgos, bet pašam uzņemties atbildību par savu dzīvi”, J.Rubenis.

K.G.Junga skolnieks Džeims Holliss devis šādu salīdzinājumu- ka dzīve tiek uztverta kā romāna lasīšana; pusmūža krīze nozīmē apzināšanos, ka mēs to grāmatu arī rakstām

Pusmūža krīze jūtama, kad:

  • bērnībā un jaunībā iegūtās adaptācijas (iekšējā bērna aizsardzībai) dzīvei vairs nav derīgas un izraisa iekšējos konfliktus,
  • izzūd projekcijas,
  • notiek vilšanās gaidās,
  • tukšums nav noslēpjams,
  • pieredzama zaudējuma izjūta,
  • dzīves jēgas zudums, pliekanība, plakanums, utml.

Pāreja:
apzināta– veidot dzīvi jēgpilnāku, līdz tiekam pie vieduma.
neapzināta– tā arī paliekam bērnības gūstā, un mūs pavada bērnišķīgums- iekšējais bērns ar visiem saviem kompleksiem tiek turpināts aizsargāt no ārpasaules uzbrukumiem.
Ja krīze nav izdzīvota… “tik un tā ir bailes no krīzes, bet līdzi nāk arī bailes, ka dzīve nodzīvota bezjēdzīgi (Paolo Sorrentino filma “La Grande Belezza“). Tieši jēgas trūkuma izjūta norāda uz to, ka krīze nav izdzīvota, neesam pārgājuši citā attīstības posmā, neesam nometuši veco ādu, lai iepazītu jauno pieredzi. Burvīgi skumjš atspoguļojums neizdzīvotai krīzei ir pieredzams pieminētās filmas sižetā

Pārkārtošanās = haoss = krīze
No Stihiju dejas teorētiskās bāzes: Haoss ir iespēja atlaist, iztukšot sevi, palaist brīvībā paškontroli, atdodoties šim haosam. Haoss ir aktīvās un pasīvās enerģijas tikšanās un sajaukums, lai pēc tam tas kārtotos jaunā kārtībā. Pusmūžā ir pienācis laiks pāriet no aktīvās uz pasīvo enerģiju- no sevis pierādīšanas, pakļaušanās ārējiem standartiem, panākumu vairošanas un izdegšanas uz- apzināšanos, pieņemšanu, ļaušanos, rūpēm. Atkārtošos, sakot, ka šī ir tikai viena no vairākām dzīves krīzēm, un šīs ir tikai dabīgas krīzes ‘prasības’. Kā pusaudžu vecumā pieņemt, kā no bērna kļūstu par pieaugušo, tā pusmūžā- no dzīves izpildītāja kļūt par apzinātu Dzīves pieņēmēju un veidotāju (Dievs dod gudrību atšķirt, kad kuru izvēlēties!:). Un kā jebkurā krīzē haoss ir neizbēgams, jo kādā brīdī gribas visu pa vecam, ar vecajiem līdzekļiem, ar vecajām motivācijām un aizsardzībām, bet tad attopamies, ka vecie ieroči vairs nestrādā- nedod vairs vecos labumus. Ja mēs haosam (jeb pārejai) ļaujamies, varam to iemīlēt un tā vietā, lai būtu haosa iznīcināti, tiktu stiprināti, iedvesmoti, un pārveidotos. Haoss spēj būt atvieglojumu nesošs un apzināts, un atbildīgs- kā čūska, kas nomet lieko ādu, un pāriet jaunā kvalitātē, tuvojoties viedumam

No kontaktimprovizācijas frāzēm- krīze = iespēju moments, iespēja izaugsmei, pārveidei. Iespēja piedzimt par garīgu būtni

Tikšanās ar savu ēnu
Pēc K.G.Junga, mūsos pastāv pilnīgi visas īpašības, tikai- daļa no tām atrodas fasādes pusē (to Jungs saucis par ‘Persona’) un daļa- Ēnas pusē. Lai tiktu līdz Patībai jeb personības garīgai pilnībai, kas ir šīs krīzes iznākuma vērtība, to, kas tika attīstīts vienpusēji, nu ir jālīdzsvaro- to, kas bijis atstāts ēnā, nu jāceļ saulītē, jāapzinās un jāpieņem kā daļa no sevis, pilnīgā cilvēka, patiesā Es jeb Patības (Self)

…noslēgumā
“Patiesais Es (..) ir seja, kas Tev bija pirms dzimšanas, kā saka Zen meistari” jeb- pusmūža krīzes plaukšanas iemesls ir cilvēka otrā (jeb dvēseles) piedzimšana (J.Rubenis)
“ja Tu spēj nokļūt tālāk par savu viltus patību pareizā laikā un vietā, tad jutīsies tā, it kā nebūtu zaudējis itin neko. Patiesībā, Tu jūties atbrīvots” (J.Rubenis)

Izmantotās grāmatas:
Džeimss Holliss “Pāreja dzīves vidusceļā” (kā pārvarēt pusmūža krīzi un atrast jaunu dzīves jēgu)
Juris Rubenis “Viņš un viņa” (mīlestība, attiecības, sekss)