Šis būs stāsts par auguma psihoterapeites, somatikas pārstāves,
Ineses Ločmeles, tikšanos ar covid-19
N. B.
stāsts par 2021.gada rudeni,
kad bija izplatījusies spēcīgā Delta variācija un bailes sabiedrībā bija super samilzušas
7 dienas gaidīju tikšanos ar covid simptomiem. Tā kā biju kontaktpersona savam dēlam, kuram apstiprināja diagnozi, tad biju pārliecināta, ka tikšanās būs. Kaut kādā ziņā to, laikam, gaidīju jau sen- bailes ikdienā, kas liek izvairīties un sašaurināt iespējas, nav iedvesmojoši.
Es, īstenībā, gribēju tikties ar to vīrusu, sajust un izlaist to caur sevi, lai apjaustu, vai tiešām tas ir tik briesmīgs, kā viņu mālē. Nē, nekādas augstprātības. Pietāte neziņas priekšā, bet tomēr ar sestā prāta izjūtu, ka tas ir viens no daudzajiem vīrusiem, ko apkarojam savā organismā ik dienu, jā, spēcīgāks, plus- šim ir pamatīgs vispasaules baiļu PR.
Es gribēju tikties ar to apzināti un gribēju būt sagatavota šim randiņam. Un priecājos, ka tas sanāca
Gatavošanās bija mēnešiem ilga–
imunitātes spēcināšana, daudz būšana dabā (es tur dzīvoju) & ikdienas Grinberg metodes vingrojumu komplekss, kas atbrīvo enerģijas plūsmu pa augumu, un, protams- paplašina elpošanu, sazemē un spēcina auguma apzinātību. 40 minūtes dienā. Taču nav tik daudz, ko, ne?
Intensīvāka gatavošanās, protams, bija tās 7 dienas līdz randiņam, kad zināju, ka tas notiks. Tā- uzskaitījums vēl joprojām mulsina- ar zāļu tējām, ēteriskām eļļām, vitamīniem un homeopātiju pret superVīrusu…
– tējas: Islandes ķērpis (dabīgā antibiotika, ievākta kādā Pāvilostas kāpā), plūškoks (antivīrusa funkcija, no sava pagalma krūma) un nātres/kliņģerītes/diļļu mikslis vākts pašai savās mājās. Dzērām bieži un pa bišķiņam. Vēlāk arī aptiekā pirktais bronhu tējas maisījums,
– ēteriskās eļļas: ‘4 zagļu’ antivīrusu maisījums, timiāns, citrons, Austrālijas tējas koks- vnk dažādībai, lai neapnīk. Regulāri iesmaržināju apkaklīti, segu un spilvenu pirms gulētiešanas ar domu, ka to elpoju savās plaušās, un tur eļļas mazina vīrusa spēku,
– Oscillococcinum homeopātiskās zāles pret gripas simptomiem; vēlāk to nomainīja homeopātes ieteiktais Gripp-Heel,
– C vitamīna deva caur Citrosept (noteiktais maksimums), ko vēlāk nomainīju vnk uz 2g C vitamīna dienā, jo kuņģim Citrosept bija par skābu,
– protams, pietiekami daudz ūdens,
– cinks vnk tabletēs,
– krustnagliņa zem mēles uz nakti (antivīrusa iedarbība),
– probiotiķi (lai arī imunitātes mājās- vēderā- būtu spēks un sakārtotība).
Ko nelietojām, bet varētu- vītola mizas tēja vai vnk aspirīns un D vitamīns
Bet kas vēl joprojām liekas īpaši svarīgi:
– mēs ar dēlu vingrojām Grinberg metodes vingrinājumus katru dienu (atgādināšu- tas ir par visa ķermeņa bloku izkustināšanu, par elpošanas paplašināšanu un auguma apzināšanos). Arī tad, kad likās, ka negribas- labāk gultiņā pagulēt,
– katru dienu masējām viens otram savilktos muskuļus, pēc kā nāca pārsteidzoši jaudīgs atvieglojums, un simptomi pārsteidzoši strauji atkāpās,
– un, protams, gājām pastaigāties
7 dienas dienas līdz jūtamam randiņam ar Vīrusu jutu tikai vieglu, vieglītiņu un retu galvas noreibšanu uz mirkli un mazliet nesavāktu domāšanu. Iespējams, justu ko vairāk, ja nevingrotu.
Ja būtu normālais ikdienas steidzīgais cilvēks, arī nepievērstu uzmanību
Covid gaidīšanas 7. diena,
un pašā vakarā beidzot uzradās bailīgs simptoms- ārā esot, jutu vēso gaisu savās plaušās- tāds kā maigs iekaisuma sveiciens no turienes.
Pamostoties 8. dienā (oficiāli atzīto simptomu 1.diena)
bailes bija klāt- plaušās tiktiešām bija sajūtama iekaisuma sajūta. Kā piecēlos, tā ieslēdzu 18 minūšu sesiju sprandai, kaklam un to izvingroju. Tā atgādināja par 4×7 elpošanu, ko papraktizēju kā turpinājumu. Uhh- daudz labāk kļuva! Doma man bija- dot plaušām kustēties maksimāli plašā amplitūdā, lai tur max maz varētu kas sakrāties. Pa dienu vairākas reizes jutu, ka savelk, ļoti savelk mugurpuses muskuļus, bet jo īpaši jostu un muguras augšdaļu. Tieši tas pats pirms pāris dienām bija arī dēlam. Izmasēju viņu tā pamatīgi, un nākamajā rītā viņš pamodās žirkts un vesels!:)
8./1. dienā tā bailīte bija tāda, ka gribējās atbalstu. Uzzvanīju Kuldīgas homoeopātei Ilzei Ābelei, un viņa apstiprināja, ka viss, ko jau lietoju, ir labi + ieteica elpošanas vingrinājumus + ieteica vēl pāris lietiņas, ko iespējams iegādāties parastajās aptiekās + mierpilni un pārliecinoši izteica gaidītos maģiskos vārdus- “viss būs labi”:)
Dēls sniedza man nelielu manis vadītu, viņa izpildītu masāžu, pēc kuras sajutos vnk lieliski- muskuļu savilkums bija prom, plaušās elpot bija daudz patīkamāk un kopējā pašsajūta- burvīga. Sajūta bija, it kā fascija/saistaudi būtu sablīvējušies un tādējādi neļauj pietiekami plaši ieelpot. Tos izkustinot, izstaipot, reāli jūtami un ar baudu uzelpoju, aaah!
Vēl sazinājos ar Grinberg metodes galveno pasniedzēju Ruth Elkana, un arī viņa apstiprināja, ka es baigi labi izskatoties priekš corona slimnieka:) Ieteica paņemt dažas online sesijas no kolēģiem, lai pastrādātu ar bailēm un veicinātu enerģijas plūsmu pa organismu.
Vakarpusē pavingrojām, pēc kā sajūtas no plaušām it kā izzuda, augšdaļā uzradās karstums, principā, pacēlās temperatūra, un sākās galvas un acu dobumu sāpes. Man personīgi tas bija atvieglojums- ar šo es jūtos vairāk zirgā nekā ar iekaisušām plaušām;)
Ejot gulēt bik bažījos- kas notiks pa nakti, kur es vismaz 8h no vietas nebūšu ne tējas dzērusi, ne homeopātiskos zirnīšus zem mēles turējusi, ne vingrojusi- ka tik nav sliktāk, bet draudzene Ļuba vēl atbildēja- lai paļaujos uz savu ķermeni, ka tas tiks galā. Tik labi saņemt šādus atgādinājumus! Tik labi, ka ir atbalstoši cilvēki!
2. simptomu dienas
rītā pamodos pilnīgi bez iekaisuma sajūtas plaušās. Hm! Kkāds rets, maziņš klepiņš, kurš dabū ārā maziņas gļotiņas no plaušām. Galva sāp kopš vakarvakara. Un acis- pamatīgi! Īpaši, tās grozot. Bet ir ok- kad nepiepūla, vispār nejūt.
Jūtama mazliet paaugstināta temperatūra- kā vairāk piepūlos, tā nedaudz uzsilstu:) Visbiežāk- pēc siltas (zāļu) tējas un pēc paēšanas:)
Spēks turpina būt, gribasspēks- tāpat.
Novadu ik trešdienas sMove! nodarbību tiešsaistē; šoreiz izvēlējos sesiju tieši elpošanas paplašināšanai, un pēc tās mana elpošana jūtas spārnos- brīva, viegla, iedrošināta
3. diena-
pēc simptomiem tāda pati, tikai spēcinās pārliecība, ka slimošanas pīķis ir pagājis.
Vakar un šorīt saņēmu Grinberg metodes online sesijas, lai palīdzētu sev ar lielāku organisma jaudu atveseļoties. Protams, kā vienmēr Grinberg metodē, darbs bija ar bailēm, kuras nevis saturam, bet ļaujam tām ieskatīties acīs, izveidot aliansi ar savu organisma radīto enerģiju (kuras mērķis vienmēr ir “es gribu iz-dzīvot!”).
Pāri visam, ko sesijās ieguvu, jutos tik pateicīga, ka pēc nedēļas saņemšanās, aprūpējot dēlu un sevi nezināmā kaujā ar vīrusu, veselu stundu kāds aprūpēja mani. Varēju atslābt, kam arī bija pienācis laiks, jo simptomi vairs neattīstās.
Gözde Utan, Grinberg praktiķe, ir arī mediķe, kas 2020.gadā pastrādājusi Itālijas slimnīcā covid nodaļā. Kad viņa, mani redzot, atviegloti nopūtās, sakot, ka es kā covid slimnieks izskatos brīnišķīgi un mani simptomi, mazās temperatūras staigāšanas ir absolūti burvīgas pazīmes, ka mans augums ar vīrusu tiek galā, arī es, protams, atviegloti nopūtos:) Man vajadzēja šo dzirdēt no viņas. Sesija ar mīļo kursabiedreni, kolēģi, Neta Manor bija super papildinājums iepriekšējai
4. diena-
ir pienācis laiks vienkārši atpūsties, darīt Lielo Neko, nu, un turpināt vingrot, dzert tējas un lietot homeopātiskās zāles. Jau vakar to iesākām Darīt.
Turpinu iz-klepot un acis turpina sāpēt, bet mazlietiņ citādāk un maigāk. Tajās ir tas skaistais, mazliet nereālais vīrusa spīdums. Gribas rakstīt, lasīt, bet apzinos, ka fokusēt savas acis nevaig
Pārdomas–
A
Tikšanās ar šo vīrusu prasa drosmi un gribasspēku, tā prasa sagatavošanos un attiecīgu motivāciju (es tiešām gribēju ar to vienreiz tikties un gatavojos uz to). Šodien Fb izlasīju klasesbiedrenes ierakstu, ka ar visu vakcinēšanos viņas simptomi ir ievērojami spēcīgāki kā mums ar dēlu. Bija jaušama nepatika un bailes tekstā. Ja prasās vakcinēties, ja tas nomierina un dod lielāku paļaušanos- vajag to darīt! Mums ir nepieciešams katram atbilstošajā veidā spēcināt ticību, ka tiksim galā- kādam tas ir caur vakcīnu, kādam- caur savas auguma imunitātes spēcināšanu.
B
Šī vīrusa pieredzēšana pieprasa spēt paļauties, spēt atiet no ikdienas pieradumiem (ja skrējām un vīrusu saķērām, tik tiešām ir vērts atļaut sev atpūsties un tikt aprūpētam), spēt atiet no ikdienas informācijas gūzmas un dot savam prātam atelpu. Kāds sens mans teiciens, ko dažkārt izsaku Stihiju dejas laikā: “ļaujies haosam, un Tu tiksi transformēts”- jo ilgāk mēs tiepjamies un gribam visu kontrolēt pēc vecās struktūras, jo vairāk enerģijas patērējam; bet Haoss (nezināmais, transformācijas, dzīves piespēles) ir lielāks par mums- cīnoties pret to, mēs tikai zaudējam spēkus. Ja tam ļaujamies (kāds to var izjust arī kā padošanos), mēs beidzot varam tikt pārveidoti.
Jo pārveidēm jānotiek, gribam to vai nea.
C
Draudzene Ļubova Šuvalova, kura gadiem pasniegusi mikrobioloģiju un epidemioloģiju (t. sk. virusoloģiju), no mazāk zinātniska skatpunkta nesenā sarunā minēja, ka jebkurai slimībai, un, protams, arī šim vīrusam, var mērķtiecīgi lūgt transformāciju konkrētā jomā. Vīruss nācis mūs pārveidot. Tā vietā, lai no tā bailēs vairītos, tā vietā, lai pret to izturētos ar riebumu un negācijām, varam savā ziņā sadarboties (ar šo Haosu)- dot pasūtījumu/virzību- ko es vēlos sevī attīstīt, kamēr izslimoju attiecības ar Vīrusu.
Iedomājies- kāds nāk ar dāvanu (kādu nu spēj sagādāt) un vēlmi sadarboties, bet mēs viņu ar naidu dzenam prom, neko nepieņemam, izvairāmies un tā lieki iztērējam enerģiju. Vīruss ir spēcīgi lipīgs- no tā diži izvairīties nevar- to viņa dāvanu tāpat dabūsim, bet jautājums, cik spēka līdz tam būsim iztērējuši tās nepieņemšanai. Te pat kristiešu slavenais teiciens nāk prātā- ja Tev sit, dod otru vaigu- jeb- necīnies, ļaujies tam, kas notiek, un pieņem doto pieredzi ‘ar abām rociņām’. Un labāk- sagatavoti
D
Paradoksāli, cik ļoti tieši pieskāriens palīdzēja nepaildzināt slimošanu. Cik savilkto muskuļu un fascijas izmasēšana palīdzēja strauji tikt galā ar slimību. …un šāds secinājums- šai 1,5 gada izolēšanās laikā
5.diena.
Kopš vakardienas rīkle jūtas tāda kā iekaisusi, deguns ir ‘ciet’, saost neko nespēju, bet garša zudusi nav. Acsābolu aizmugure mazāk jutīga. Klepus kļuvis tāds parasts- bez nopietniem atklepojumiem, ir izjūta, ka šī cīņa ir pabeigta, tikai jāturpina rūpēties un jādod laiks, lai organisms nokopj, kas nokopjams. Bik’ apnicis slimot. Kopš vakardienas jūtu, ka galva ir tukšāka un tajā raisās tāda asociāciju jauda kā pirms 20 gadu vecuma, kad jutos visradošākā savā dzīvē. Dēls arī izteicās par patīkamu galvas nepiebāztību. Nu, lūk- ir jau savi guvumi!;)
6., 7., 8.diena.
Tas pats, kas vakar, tikai viss vieglākā formātā. Apnicis klepot un slimot. Liekas, ka velkas jau mūžību… Acis nesāp it nemaz. Gribas šo izbeigt, apnicis.
Beidzot apkopojās domas Dzīvesspēka kursa aprakstam! Ar iedvesmu tas būs!
9., 10., 11.diena.
Jūtos 97% vesela. Tikai galvas augšdaļas priekšpuse iekšienē viegli uztūkusi kā iesnu gadījumā, tikai pašas iesnas īsti nav. Oža atgriezusies, mmm- jūtu ne tikai prasti saldu/skābu/rūgtu u.c., bet atgriežas nianses- ābola skābenā, rozīņu saldā garša utml.. Novadīju Stihiju deju. Personīgos rituālus tiešsaistē, un biju pārsteigta, ka brīvi nodejoju pilnā slodzē visu 1,5h
12.dienā
drīkstu at-izolēties jeb satikt cilvēkus. Dodos mājās. Kaķi, mājas, dārzs un jūra pietrūkst. No skaistās Vidzemes, Gaujas fantastiskajiem krastiem tomēr, iebraucot Kurzemē, jūtos kā mājās!
PĒCVĀRDS
jeb par laiku pēc tam, kad izolēties jau nedēļu vairs nevajag,
kad ‘uz darbu’ jau drīkst iet,
skaities vesels un
it kā var ielēkt ierastajā ritmā…
…13.dienā
jutos, it kā mani muskuļi būtu tukši- nav tajos ierastā gaļīguma, mati- nelaimīgi un āda jūtas badā- ir sajūta, ka tā jāmitrina un jābaro vismaz 2reiz dienā, lai justos gana labi.
Uzgatavoju sev īpaši mitrinošu un barojošu krēmu no šī sviesta, Makadamijas riekstu eļļas un alvejas želejas, mmmm! Un matus ieeļļoju ar Makadamijas eļļu uz vairākām stundām.
Pēc kādām 4 dienām āda jūtas pabarojusies un pateicīga, mati arī jau gana labi- šai frontē viss sakārtots!
…19.dienā
izbaudīju pirts rituālu Gintas Balceres vadībā. Viņa izteicās kko, ka šis, līdzīgi kā laima slimības vīruss, ilgi vēl grib sēdēt organismā- tad jau pirts rituālā tiecamies uz attīrīšanos no tā. Procesā vēl pirms lielās pēršanas Tas jau notika. Nav vērts aprakstīt- šis moments ir tik personisks un katram notiek pa savam, bet atvadīšanos no ciemiņa manā organismā varēju just pārliecinoši.
Pēc pirts vairāku dienu ilgusī pilnās aizdegunes sajūta, elpošanas smagnējība ir atkāpusies un neatgriežas. Vēl viens attīrīšanās posms noiets. Vēl nav pārliecinoša sajūta, ka viss ir beidzies, bet caur šo pirts rituālu solis sperts milzīgs. Ginta ir fantastiska, pat, ja atrunājas, ka viņa tikai vēl mācoties.
Tējas, vitamīnus un cinku dzeru tādos pašos daudzumos kā slimošanas laikā. Un vingroju, protams
…23-26.diena
vingroju, dzeru tējas, vitamīnus un minerālvielas ne mazāk kā slimošanas laikā- lai organisms kvalitatīvi atgūst cīņā zaudētos spēkus. Turpinu gulēt savas 10 stundas un ļauju sev to- vakarā agrāk eju gulēt jau kopš veseļošanās sākuma. “Miegs ir labākās zāles” teikuši abi mani vecāki, un es piekrītu- kamēr esam pasīvi, mūsu organisms spēj atveseļoties.
Pēdējās dienas atveseļošanās procesa aktivitātes jūtu tieši fascijā/saistaudos, ne kur vairs citur. Šai smalkajā struktūrā ir tāda kā maiga, bet nepatīkami neierasta savilšanās, un tā iet dziļāk- tuvāk kaulu struktūrai. Nepatīkami, bik’ biedējoši- tāda viegla reimatisma sajūta. Un tādēļ vingroju. Pienācis laiks abonēt superīgās Kristīnes Brices jogaselpa.lv online studiju, kur pasīvā iņ/yin joga strādā tieši ar fasciju. Un Kristīnes vadībā tas ir tik maigi sazemēts un atbalstošs piedzīvojums! Vai tā būtu Grinberg metodes vingrošana, vai iņ joga- pēc nodarbības ir ievērojami labāk- nepatīkamo sajūtu fascijā nav!
Būtu būvnieku solītā pirts jau gatava, es, droši vien to kurinātu vismaz pārdienas. Prasās siltuma. Kā kļūst vēsāk, tā ķermenis signalizē ar to maigo, bet tomēr tik nepatīkamo reimatisma sajūtu. Neesošās pirts vietā lietoju uzsildāmo segu pirms gulētiešanas- iekāpju labi uzsildītā gultā, uzsilstu pati un atslābinājums dara savu
…30.diena-
tieši pirms mēneša sajutu pirmos nopietnos simptomus jeb ‘sāku slimot’.
Nu, pēc mēneša, reimatisma sajūtu gandrīz, gandrīz vairs nav– uzrodas ļoti pa retam un maigas. Starp citu, uzrodas tieši tajos brīžos, kad prasās atpūsties, bet censoņa manī saka: “Tūlīt, tūlīt, es tikai šito pabeigšu” jeb kad ievelku un neapmierinu vienu no pamatvajadzībām, kas jo īpaši svarīga veseļošanās laikā- atpūtu.
Pēdējos pāris rītus beidzot mostos pati, dabīgi, pēc 8h, ne 10h, miega, ko sev apzināti atļāvu visu veseļošanās laiku. Sagurums pusdienlaikā rimies. Galvā/prātā izklīdināta neskaidrības, nesavāktības izjūta. Enerģija jau kādu nedēļu ir rosīga. Jūtos turpat, turpat pavisam vesela savā veselumā
Covid pieredze ļoti skaidri man palīdzēja sajust,
cik nozīmīgs ir atveseļošanās posms.
Un cik nozīmīgi ir apzināties savu augumu un
aprūpēt vietas, kuras liecina par disbalansu
(velk, sāp, spiež, jūtas iztukšoti, utml.- vienkāršojot- nejūtas labi),
lai atvieglotu ķermenim sevi atveseļot.
Jo ķermenis sevi atveseļo.
Ķermenis sevi atveseļo
Un mēs varam palīdzēt atveseļošanās procesam notikt, un mēs varam aizmirsties ikdienas skrējienā uzreiz pēc slimības lapas noslēgšanas, un tā arī līdz galam neatveseļoties, ievelkot parādījušos simptomus hroniskās problēmās. No biežāk dzirdētajiem un pašas pieredzētajiem- ieilgusi neskaidrā domāšana, reimatismam līdzīgā kaulu vilkšanas sajūta, elpošanas grūtības, nespēks.
Atkopšanās laiku pēc cīņas ir vērts cienīt.
Rūpējamies par sevi!
♡
Secinājumi:
– Grinberg vingrošana, sMove! un elpošanas vingrinājumi reāli rullē!
– griba un pašpaļāvība pār bailēm- tas būtu mans lozungs par to, ko darīt, kad ir bail,
– pat šis trakais vīruss spēj sniegt labu pēcgaršu- es jūtos vieglāka savā augumā (it kā būtu kādi 3kg mazāk), stīvumi pazuduši, prāts tīrāks, skaidrāks,
– vismaz man un šoreiz- ārkārtīgi daudz nozīmē atbalstoši cilvēki apkārt, kas nevis bīstas paši un to vēl uzveļ man, bet atbalsta, iedrošina, piedomā labas domas
– at-veseļošanās nebeidzas līdz ar at-izolēšanās atļauju. Organismam nepieciešams atbalsts spēku atgūšanā, un tas ļoti skaisti to pastāsta caur sajūtām; atliek tik spēt/mācēt tajās ieklausīties. Lai dzīvo somatikas pieeja, kuras bāzē ir tieši šī spēja- auguma apzinātība!;)
Paldies sirsnīgs par atbalstu:
Ļubova Šuvalova, homeopāte Ilze Ābele, Grinberg metodes līdzdibinātāja Ruth Elkana, Grinberg metodes praktiķes Neta Manor un Gözde Utan, Kate Elpo- par agrāk saņemto zinātnisko informāciju par covid, dēls Nikols, māsa Zaiga, astmātiķe, kura iedvesmoja mani ar savu covid izslimošanu ļoti vieglā formā, un arī ģimenes ārste dr. Krutika, kas skaisti kontrolēja dēla (un līdz ar to, arī manējo) situāciju
