Kauns & vaina- šīs jūtas cieši saistītas ar piederības vajadzību un sadzīvošanu kolektīvos. Kādas ir to funkcijas, kā tajās neiestrēgt, un ko aiz tām mēs potenciāli slēpjam

Avi Grinbergs: “Ļoti maz cilvēku zina, kā skumjām ļaut būt”. Nepieciešams būt patiešām pasīviem, lai ļautu skumjām pārstrādāties (digested). Skumjas ir par realitātes pieņemšanu

Niknums (rage) nav dusmas. Tas ir kas vairāk un intensīvāk- niknums pamostas, lai: A) noteiktu un aizsargātu robežas, B) izbeigtu to, kas jāizbeidz, C) izietu no paralīzes, D) liktu manīt par neapmierinātām vajadzībām

Šausmu bailes pārstāv vajadzību būt un palikt dzīvam. Tās mobilizē izdzīvošanas enerģiju- milzu jaudu, lai cīnītos vai aizbēgtu; neveselīgā variantā- sastingšanu un pakļaušanos. Atsvešināšanās, diskonekcija, nejūtīgums, nerealitātes izjūta var liecināt par neizstrādātām šausmām. Vēlamais, uz ko tiekties- ļaut šausmas izjust un tomēr palikt klātesamībā

Atslēgšanās (disconnection) ir aizsardzības reakcija, kas kādreiz bijusi nepieciešama izdzīvošanai, izturēšanai. Centieni nebūt klātesošiem, kamēr ar mums notiek notiekošais- ignorēt, nejust, neapzināties. Atslēgšanās- jebkas, kas liek mums aiziet prātā, zaudējot auguma uzmanību, sevis sajušanu, zaudējot viengabalainību

Nevērība (neglect) ir pieredze, kad ilgstoši neesam saņēmuši gana uzmanības, rūpju, aizsardzības vai atsaucības uz mūsu vajadzībām. To netīši pārņēmuši, pieaugušamībā mēs to turpinām paši pret sevi