Uguns ienes ideju, Gaiss- sakarības,
Ūdens- saturu, bet Zeme visu iemieso.
Katram no mums ir dabīgi izveidojušās vājās un stiprās puses. Attīstot visas šīs dimensijas, pietuvinām sevi pilnībai, veselībai, harmonijai

Uguns– patstāvīga iniciatīva un uz āru vērsta aktivitāte. Tai vienmēr ir savs epicentrs- tā sākas un beidzas. Ugunij piemīt drosme,apņēmība, mērķtiecība. Brīvība ugunij nozīmē paust savu impulsu

Gaiss izplata signālus, veido kontaktus un sakarus. Gaisam brīvība nozīmē neierobežotu informācijas izplatīšanos; visam jābūt svaigam, visam jācirkulē tā, lai būtu pēc iespējas mazāk kavēkļu, filtru vai šķēršļu- varas, ētikas, ideoloģijas. Viena no Gaisa augstākajām izpausmēm ir domāšana. Gaiss veido apstākļus tā, lai būtu daudz brīvu daļiņu, un katrai daļiņai ir mazs centrs. Ja ilgāku laiku nerodas apstākļi, kas liek pilnīgi mobilizēties, gaisam ir tendence vājināt rīcībspēju, veidot ‘irdenu’ vidi, kurā ir vieni vienīgi apsvērumi, argumenti un viedokļi

Ūdens pauž jūtas, dzīvību, dvēseli, dzīves plūdumu. Ūdens nes saturu un veido vidi dzīvībai. Ūdens ir uzņemošs, tas pielāgojas apstākļu gultnei, bet arī pats iedarbojas uz apstākļiem, lēnām kaļ akmeni un lauž klinti. Ūdens ir stihija, kurā rodas atmiņa, tas saglabā iespaidus, saturu un pieredzi, bet ir spējīgs no visa atbrīvoties, atjaunoties un augšāmcelties jaunai dzīvei. Ūdens stihija ir mistiska, subjektīva, intuitīva. Ūdens intuīcija ir kā pasakās aprakstīti burvju kausi un ūdens spoguļi: ir jāuzdod jautājums, jāpagaida, līdz norimst saviļņojums, un uz skaidrās virsmas parādīsies atbilde. Ūdenim piemīt īpašība tuvināt, pat piesaistīt. Šīs saiknes ir kā kopēji asinsvadi. Mēs tās saucam par attiecībām

Zemes stihijai ir raksturīgi iemiesot, veidot formu un to glabāt. Zemes stihija sniedz rezultātu. Zemes stihija visu notur atmiņā un saglabā. Atbrīvošanās notiek tikai pilnīgas transformācijas procesā. Zemei brīvība nozīmē- atdalīties, būt atsevišķai un patstāvīgi formēties. Zeme tiecas jebkuru enerģiju pārvērst vielā, to noturēt, apstrādāt, krāt un novest līdz kristāla pilnībai. Zemes stihija ir saistīta ar karmas jēdzienu, ar cēloņu un seku nesaraujamajām ķēdēm. Zeme dod formu, nosaka apstākļus un vienlaikus ir virziena izvēles sekas. Zemē rodas objektivitāte, analīze, loģika, Zeme operē ar faktiem. Zemei ir svarīgs konkrētais materiāls, konkrētas zināšanas, pierādījumi un pieredze

atgriezties uz Stihiju dejas aprakstu