Trauksme un ‘panikas lēkmes’ nav vājuma pazīme. Tās ir zīmes, ka esam bijuši pārāk stipri pārāk ilgu laiku. Vismaz 1/3 no mums tam ir gājuši cauri.
Kā būt stipriem, saudzējot sevi?
Veģetatīvā distonija– kā tā dzimst, dzīvo, un no kā pārtiek. Kā to pieradināt un pārmācīt.
Sazemēšanās– zāles pret ‘sajukšanu prātā’ – nepieciešamība patērētāju sabiedrības dzīves ritmā

Kā pirms vārda bija ideja, tā pirms veģetatīvās distonijas bija stress. Nestāstīšu visas teorētiskās pieejas par to – stress ir mūžīgi bijis, neatkarīgi no tā, kā uz to paskatāmies. Vienreiz nepatīkamais stress, citreiz- eistress (patīkamais, kā iemīlēšanās, kāzas, panākumi, paaugstinājumi darbā).
Abi tērē organisma enerģiju.

Stress ir neizbēgama daļa no mūsu dzīves, tas var būt saistīts ar darbu, skolu, ģimeni, finansēm, veselības stāvokli, novecošanu, sērām, nenoteiktību par nākotni un izjūtu, ka viss nenotiek pēc plāna vai ir ‘zaudēta kontrole’.

Mūsdienās tik’ nākuši klāt aspekti, kas nav bijuši agrāk- tehnoloģijas, milzīgs daudzums informācijas, masveida mentālā pārslodze un pilsētdzīve, kas ‘atrauj no zemes’, ‘parauj gaisā’ jeb- daudz prāta, maz- fizisko aktivitāšu (kas pēc savas būtības dod mums iespēju atkalapvienoties vienā veselumā)

Tuvojoties Veģetatīvās distonijas tēmai
nepieciešams ielūkoties autonomās nervu sistēmas būtībā, lai izprastu, kā mēs to veģetatīvo distoniju sev veidojam. Ja īsi un koncentrēti, tad- no Wikipedia: “Veģetatīvā nervu sistēma (latīņu: systema nervosum autonomicum) ir nervu sistēmas daļa, kura regulē viscerālās (iekšējās) organisma funkcijas. Tajās ietilpst asinsrite, elpošana, gremošana, vielmaiņa, izdalīšana, endokrīno dziedzeru darbība. Veģetatīvā nervu sistēma uztur organisma homeostāzi. Tā iedalās simpatiskajā un parasimpatiskajā nervu sistēmā”.

InJanAbām šīm daļām – simpatiskajai un parasimpatiskajai – būtu jāmijas un jāpapildina vienai otru kā iņ-jaņ simbolā- ir brīži, kad jāstrādā simpatiskajai nervu sistēmai, lai panāktu, izcīnītu, aizsargātos, izdzīvotu, un kad iestājas miera periods, varu ķermenī vajadzētu pārņemt parasimpatiskajai nervu sistēmai, kas nodrošina atpūtu un atjaunošanos.
Simpatiskā n.s. – cīnies, bēdz vai sastingsti (fight, flight vai freeze)
Parasimpatiskā n.s. – atpūties un sagremo
Simpatiskās n.s. darbība ņem enerģiju no organisma rezervēm.
Parasimpatiskā n.s. darbība nodrošina šo rezervju piepildīšanu. Mēs uzņemam spēku caur miegu, ēšanu, dzeršanu, elpošanu, siltumu. Ne velti tās sauc par pamatvajadzībām- ilgstoši tās neapmierinot cilvēks vienkārši nomirst. Ilgstoši neļaujot sev līdzsvaroti atpūsties, mēs neļaujam sev uzlādēt baterijas.
Trakums visā
ir tas, ka sabiedrībā, lielos vilcienos, simpatiskās nervu sistēmas darbība tiek saistīta ar veiksmi un panākumiem, kas it kā radot drošību jeb naudu, kamēr parasimpatiskā- ar slinkošanu, nerealizēšanos un … Un tas neveicina līdzsvarotu dzīvesveidu, kā pamatā ir veselība, kurā nespēj izveidoties veģetatīvās distonijas problēma.
Tas- īsais skaidrojums par to, no kurienes aug kājas veģetatīvai distonijai.

Gribas garāk, ilgāk, detalizētāk, kā normālam distoniķim? (: Tad turpinām lasīt…

 

VegetativaNSVeģetatīvā distonija ir disbalanss veģetatīvajā nervu sistēmā (VNS) jeb “somotaforma veģetatīvā disfunkcija”, kas savukārt izraisa panikas lēkmes.

Tad, kad pārāk ilgu laiku (un, iespējams, jau regulāri) esam uzturējuši aktīvu simpātisko nervu sistēmas darbību, un neesam ļāvuši sev kvalitatīvi atpūsties, ieslēdzot parasimpatisko nervu sistēmu. Ķermenis ir pārguris no cīņas (simpatiskās n.s. dominantes) un atreaģē, kad vien uzrodas iespēja. To jau sauc par panikas lēkmēm.

Veģetatīvās distonijas un Panikas lēkmes simptomi ir ļoti līdzīgi.
Visbiežāk notiek vismaz 2-3 simptomi vienlaicīgi:

  • Grūtības koncentrēties
  • Neskaidra, „dulla” galva
  • Reibonis, šķiet, ka apkārt viss viļņojas-līgojas
  • Sirds pārsitieni; spiedoša sajūta sirds apvidū
  • Elpas trūkums, nevar pietiekoši dziļi ievilkt elpu, žņaugšanas sajūta kaklā
  • Sāpes krūtīs – nevar fiziski ne ieelpot ne izelpot
  • Ilgstošs nespēks
  • Roku trīce
  • Kāju trīce
  • Muskuļu spriedze, krampji
  • Paaugstināts asinsspiediens, straujas asinsspiediena svārstības
  • Paaugstināta ķermeņa temperatūra, pat līdz 38,0
  • Ilgstošas sūdzības par kuņģa-zarnu traktu
  • Ilgstoša trauksmes un baiļu sajūta
  • Ilgstošs bezmiegs
  • Karstuma viļņi, pastiprināta svīšana
  • Panikas lēkmes laikā „pirms-samaņas zaudēšanas sajūta” vai ģībšana
  • Bailes iziet no mājas
  • Grūtības, bailes nokļūt no punkta A līdz B

Veģetatīvās nervu sistēmas problēmas var radīt:

  • Pārslodze darbā, skolā, mājās
  • Psiholoģiska spriedze darbā, ģimenē, savstarpējās attiecībās
  • Pastāvīgas finansiālas problēmas
  • Tuva cilvēka zaudējums, nāve
  • Netiek atvēlēts pietiekošs laiks fiziskajai atpūtai un garīgajai atpūtai – grāmatas, kino, mūzika, māksla, meditācija, …
  • Zems pašvērtējums
  • Trauksmaina attieksme pret dzīvi. Uzskats, ka dzīvē viss notiek haotiski (nav skaidra sistēma, struktūra, kā lietas notiek), un ka ikvienā mirklī ar mani vai kādu no tuvajiem un mīļajiem var notikt kaut kas slikts
  • Pastiprināta vēlme būt labākajam (pirmajam) it visā, perfekcionisms
  • Negatīvi vispārinājumi (“viss būs slikti”) – tas ir ļoooti neveselīgs ieradums
  • Pārāk augstu mērķu uzstādīšana, ko nav iespējams sasniegt (es šo semināros saucu par “Titātiku”). Mazākus, reālistiskus mērķus vai arī lielo sadalīt pa gabaliņiem, lai var redzēt, kad kurš ir sasniegts- cik izdarīts un cik vēl palicis, kas pie reizes arī paaugstinās prieka hormona dopamīna līmeni
  • Uzskats, ka, lai cik labi arī dzīvē ietu, nevar justies drošs, jo visam jābūt līdzsvarā (“ja daudz priecāsies, tad nāksies arī daudz bēdāties”)
  • Iepriekšējo var pastiprināt vēl kāda īpašība: negatīvo parādību ievērošana komplektā ar pozitīvo parādību uzskatīšanu par pašsaprotamām vai arī- nejaušām sakritībām
  • Vēlme izpatikt visiem, patikt visiem un būt ar VISIEM labās attiecībās (jeb robežu tēma)
  • Nespēja pateikt “Nē!”, situācijās kad tas būtu nepieciešams (jeb robežu tēma)
  • Garīgo vajadzību aizvietošana ar materiāliem labumiem
  • Pārspīlēta vēlme kontrolēt it visu savā dzīvē (jeb ne-drošība)

Būtiski zināt
No veģetatīvās distonijas cilvēks NEMIRST! Lai arī sajūtas ir ļoti biedējošas un ļoti bieži izraisa bailes no nāves.
VNS nav pakļauta cilvēka gribas kontrolei, tātad, pārvaldīt/kontrolēt to var tikai netieši. Kā? Lasām tālāk! (;

Pašpalīdzība panikas lēkmes brīdī:

  • pielietojiet elpošanas vingrinājumus
  • atslābiniet ķermeņa muskuļus
  • novērsiet uzmanību no panikas lēkmes (uz citām ķermeņa daļām, kur ir mierīgi)
  • lietojiet medikamentus, ja tos Jums ir izrakstījis ārsts

Pašpalīdzība pārējā dzīvē:
Nevilcinieties un doties pie ārsta, lai neielaistu veģetatīvās distonijas simptomu izpausmes biežumu. Un atņemiet bailēm spēku:

  • pārstājiet pielāgoties savai trauksmei:
    • nebēdziet no bailēm (neizvairieties no noteiktām vietām, kur kādreiz palicis slikti utml.)
    • nemeklējiet apiešanas manevrus (meklēt alternatīvas, lai tikai nebrauktu ar sabiedrisko transportu, neietu uz kādu masu pasākumu utml.)
  • pārstājiet nemitīgi pētīt savu veselības stāvokli un bez nepieciešamības apmeklēt ārstus
  • atrodiet nodarbes (varbūt aizraušanos?), kuras novirza uzmanību, lai visu laiku nedomātu par savām sajūtām
  • nelietojiet medikamentus, ja vien tos nav izrakstījis ārsts
  • panikas lēkmes gadījumā pārslēdziet uzmanību uz drošām vietām ķermenī/apkārtnē (lai nokļūtu līdz tam, ka “ne viss un visur ir slikti”)
  • stādiniet vispārināšanas ieradumu (“viss ir slikti” > “man neveicās šajā konkrētajā atgadījumā”)
  • pamazām atpazīstiet un atzīstiet, ka var uz sevi paļauties (jeb pārstājiet nepaļauties uz sevi)
  • mācieties saskatīt sakarības un struktūru, lai pārņemtu savā varā vispārējā haosa izjūtu
  • iespējams, ka Bailes ir nelāgs ieradums jeb uzvedības modelis, kuru mainot, tas pārstāj darboties, līdz ar to iespējams, ka veģetatīvās distonijas simptomi izzūd
  • ELPOJIET, kamēr ir slikti, bail, raudiet! Elpojiet bez elpas bremzēšanas, klusināšanas un apstādināšanas! *

Kā dzīvot tālāk ar VEĢETATĪVĀS DISTONIJU, PANIKAS LĒKMĒM?
Veģetatīvās distonijas pārņemts cilvēks, kopumā –

  • vēlas drošību, cīnoties ar bailēm,
  • vēlas iekšējo drošību, cīnoties par naudu,
  • vēlas iekšējo drošību, domājot, ka to var nodrošināt caur kontroli,
  • vēlas cieņu, bet mēģina to panākt caur kontroli,
  • vēlas pašcieņu pret savu laiku, savām vērtībām,
  • vēlas sakārtotību, strukturētību sev par godu, bet pakļauj to priekš citiem (bosam, ģimenei)

Vajadzības, ticība, cerība, paļaušanās, iekšējā drošība/paļaušanās pamats, robežu turēšana, rotaļāšanās, radoši izmantots brīvais laiks – tas, uz ko tiekties cilvēkam, kas saņēmis VD diagnozi

 

MAZLIET PASAKAS –
Baltais vilks un melnais vilks  (parasimpatiskā un simpatiskā n.s.)
Sens indiāņu stāsts vēsta, ka katrā cilvēkā mīt divi vilki. Baltais Vilks un Melnais Vilks. Tie mūžīgi cīnās uz dzīvību un nāvi. Baltais Vilks ir Tava mīlestība, dzīvesprieks, drosme, laipnība, līdzjūtība. Melnais Vilks ir Tavas dusmas, nīgrums, vienaldzība, bailes, skaudība.
Kurš vilks uzvarēs? – Uzvarēs tas, kuru tu labāk barosi…

Mazināt melno vilku:

  • 80/20 jeb Pareto princips savu mērķu realizācijā un arī komunikācijā
  • Perfekcionisma mazināšana*
  • Mācīties kļūdīties, darot mazus izaicinājumus drošā vidē. To varētu saukt arī par rotaļāšanos*
  • Pastāvīga pārslodze nav ceļš uz panākumiem. Tā ir destrukcija gan attiecībā pret sevi, gan pret savu darba vietu
  • Mācīties non-reacitivity* – tā vietā, lai impulsīvi reaģētu uz stresa situācijām, izdarīt apzinātas izvēles konkrētā situācijā. Mindfulness* un meditācija te palīdz
  • Pajautāt sev- kas mani motivē- kā dēļ es šo daru*. Pateikt NĒ, ja motivācija nav pareizā, ideja īstenībā nepatīk, vai …
  • Mikroregulācija* un makroregulācija* – līdzsvarā

Veicināt balto vilku:

  • Vajadzības- vispirms!* Atzīt, pieņemt, cienīt savu miegu, regulāras un kvalitatīvas ēdienreizes. Kamēr šie abi nav noregulēti, tā ir zīme par… pašdestrukciju
  • Elpošana* – mans semināru izteiciens: “ir stibiņa, ar ko pārvaldīt pūķi” (jeb nervu sistēmu)
  • Sazemēšanās* būtība un prakse – enerģiju, kas saskrējusi galvā, nolaižam ķermenī
  • Fiziskās aktivitātes- pastaiga, skriešana, vingrošana, peldēšana, deja, sports,bet, principiāli- savam priekam, nevis lietojot kā līdzekli “ja daudz skriešu, tad man būs labāk”
  • Meditācija, mindfulness
  • Sava personīgā ritma cienīšana*
  • Ieplānot brīvo/atpūtas laiku, pauzēm, ēšanai (!), miegam (!), laiku pārskrējieniem no A līdz B. Un disciplinēti to pielietot paredzētajam mērķim!
  • Pašdisciplīna par godu sev, savai veselībai un labklājībai
  • Resursi- atjaunošanās – hobiji, draugi, sīkumi, kas piepilda un neko nemaksā (skaista krāsa, komforts, bērnu smiekli, arhitektūras elementi, kāds joks, kāda iemīļota mūzika, dziedāšana, adīšana, puķu sakopšana, mājas sakārtošana, smaidīšana, …)
  • Stihiju deja* (izlāde/uzlāde) un Authentic Movement* (aktīvā meditācija jeb kustību mindfulness)
  • Emocionālā inteliģence*, kas ir vēl atsevišķa tēma
  • Rotaļīgums – ja zīdītājiem noņem iespēju spēlēties, viņi to kompensē, tiklīdz kā ir iespēja!
  • Līdzsvara meklēšana – slodze/atpūta, darīšana/radīšana, prāts/jūtas&ķermenis, pagātne/nākotne, fasāde/ēna, aktivitāte/atslābums, izlāde/uzlāde, racionāls/iracionāls
  • Laipnība pret sevi. Un apkārtējiem. Arī, ja nesanāk- būt laipnam un mēģināt vēl ;) Izturieties pret savu trauksmi kā pret bērnu, kurš jāaprūpē, ne kā pret mašīnu, kas nestrādā… Visu ar pacietību un mīlestību

* Kurss ‘Veģetatīvā distonija’ ir vieta un laiks, kur mēs šo mācāmies praktiski

 

Rakstu sagatavojusi Inese Ločmele,
auguma psihoterapeite